Brokastu putra
Tā. Vakar mans organisms padevās un es visu dienu pavadīju gultā - dabūju visparastāko, visbanālāko saaukstēšanos. Iesnas tādas, ka nevar ne parunāt, ne padomāt. Nu nekas. Šorīt ir jau labāk. Labi, ka vakar varēju visu dienu slimot, ļaut lai ķermenis atpūšas un paslimo, ja jau viņam tā prasās. Vispār gan man šķiet, ka šai slimībai ir kāds sakars arī ar pēdējās nedēļās izdzīvotajiem emocionālajiem virpuļiem. Bet nu jau vajadzētu sākt visam norimt. Esmu atkal viena pati, viss kā vienmēr, tagad jāļauj notikušajam kļūt par atmiņām.

Tā nu es šorīt mostos un sāku jaunu dzīvi. Man vēl ir brokastlaiks. Uzvārīju ļoti garšīgu brokastu putru (man vispār ir ķēriens uz biezputrām), ielēju lielu krūzi kafijas, tagad sevi stutēju kājās. Jāsanes malka, jāpiekārto māja. Ceru rītdien jau iet uz darbu. Un vēl man jādzīvo sava dzīve pa īstam. Bez izvairīšanās.