Sievietes diena
Tikusi pie neplānotas brīvības, šo dienu pavadu kā īsta stereotipiska pasaku-žurnālu sieviete. Rītu sāku kā Pelnrušķīte - iztīrīju krāsni. Izgrābu pelnus, izdauzīju no krāsns režģiem veselu kārtu pārakmeņojušos ogļu un sodrēju. Saelpojos dūmus un kvēpus tā ka jāšķauda un jāklepo. Pēc tam šķūrēju sniegu un tīrīju mājās ieejas kāpnes. Tik tālu tātad kā Pelnrušķīte. Protams, pirms viņai balle un feja uzspīdēja.

Pēc tam biju Lieliskā Saimniece. Uzvārīju sev brīnumaini garšīgu brokastu putru no rīsiem, piena, rozīnēm un labi daudz kanēļa. Paralēli turpināju kurināt krāsni. Apdarījusi lielākus un mazākus ikdienas darbus - grīdas slaucīšana, pasta izņemšana, miskastes iznešana - sapratu, ka līdz pusdienlaikam vairs nav tālu un ķēros atkal pie gatavošanas. Man šodien ir kaut kāda kulinārā mānija piemetusies.

Un tieši tad, kad stūķēju gaļas maļamajā mašīnā vārītas pupiņas dārzeņu kotlešu masas pagatavošanai, man piezvanīja bijušais brūtgāns un drūmā balsī prasīja: "Nu, un tu esi jau apprecējusies?"
Šajā vienā līdz sirds dziļumiem sildošā, saldā atriebībā degošajā acumirklī es sajutu, ka esmu Sieviete. Tāda, kura ar vienu roku griež gaļas mašīnas kloķi, kamēr otrā rokā tur mobilā telefona klausuli un mīlīgā veiksmīgas kuces balsī atbild bijušajam brūtgānam: "Ko tu, mīļais draugs, man taču nekur nav jāsteidzas. Visa dzīve priekšā. Vai zini, esmu sākusi mācīties dejot Argentīnas tango."

Pēc tam gan izgāzos un ļāvos provokācijai, un parunājām arī par vientulību un to, kā abi naktīs nevaram gulēt, jo jādomā par dzīvi.

Ai, bet tas viens mirklis, griežot gaļas mašīnas kloķi un skatoties, kā bļodā krīt kotlešu masas tievās desiņas un runājoties ar brūtgānu... Tāds spēks ir tādos brīžos. Tik daudz sievišķības! Un kas par to, ka tā ir stereotipiska sieviešu žurnālu sievišķība?! Kas par to? Ir tik labi just, ka vismaz uz pāris minūtēm es spēju ietilpināties šajos vispāratzītās sievišķības rāmjos. Varbūt pat uz dažām stundām. Vai arī uz visu šo dienu. Esmu glancēta veiksminiece, kas skumjām un negulētām naktīm stājas pretī ar kotletēm (dārzeņu) un deju nodarbībām.

Un kotletes arī sanāca tā neko. Ēst var. Varbūt būtu derējušas kādas stiprākas garšvielas asumam. Es jau vēl tikai mācos.

Bet tagad es pļāpāju cibā, tūlīt sākšu meklēt skapī treniņtērpu un posīšos uz sporta klubu. Vēl man šodien jāizpalīdz ar praktiskām lietām kādai draudzenei grūtniecei, kurai kuru katru dienu gaidāmas dzemdības.

Vēl arī plānoju iepirkties. Pēc vingrošanas.

Tāda, lūk, man sievietes diena.