Visu dienu domāju, beizot izdomāju - iešu tomēr uz to protesta sanākšanu. Ar gudru ziņu jau no rīta tā siltāk saģērbos, zeķes uzvilku biezas, tad nu jāiet vien būs uz Doma laukumu. Galīgi nav pa ceļam. Labāk jau gribētos mājās gleznot, bet kaut kāds iekšējais urdītājs man nedod mieru un saka: nu, ej taču, ej. Labs ir, tad nu es eju.