citronmeetra ([info]citronmeetra) rakstīja,
@ 2007-10-12 12:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakar vakarā suni atveda mājās pēc operācijas. Puse vēdera izgriezta. Divi audzēji. Mēs domājām, ka tikai viens. Šaušalīga rēta pāri visam vēderam. Suns guļ manā istabā, visu nakti klausos, kā viņa elpo. Nezinu, vai daru pareizi liekot viņai ciest vēl vairāk. Es nezinu. Nezinu, vai pēc tādas operācijas vispār var atkopties. Bet nemēģināt arī nevaru.
Viņu guļ un skatās. Kamēr no rīta ģērbjos un krāmēju somu, viņas acis man visur seko. Apmazgāju rētu, tā ir sarkana un pietūkusi. Iedodu padzerties, neko vairāk palīdzēt nevaru. Istaba smaržo pēc asinīm. Runājos, stāstu, kur iešu, ko darīšu, ka būšu vakarā mājās. Ceru, ka arī viņa būs mājās, kad pārnākšu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]citronmeetra
2007-10-12 13:15 (saite)
Es arī par šo domāju visu laiku. Bet tad atceros, ko man vienreiz teica veterinārārsts, kad cīņa bija par kaķi. Jautāju, vai kaķis būtu jāiemidzina vai arī ir viņu kādu laiku uzturēt pie dzīvības (zinot, ka kaķis ir vārgs, bet necieš lielas sāpes), kaut arī cerību uz izveseļošanos nav. Tad nu ārsts teica: "Arī dzīvniekam ir tikai viena dzīvība, un viņš tāpat grib dzīvot. Pēdēju šprici vienmēr var paspēt iedot."
Tad nu es tā piesardzīgi mēģinu saprast, kurš ir tas brīdis, kad jāpalīdz aiziet. Tomēr man šķiet, ka dzīvnieks par visiem saviem uzticīgi kopā pavadītajiem gadiem ir pelnījis, ka mēs par viņu cīnāmies. Ja vien vispār vēl ko var darīt. Pat ja cerību ir maz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]asiize
2007-10-12 13:32 (saite)
turies, citronmētr, tiešām!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?