Vakar vakarā suni atveda mājās pēc operācijas. Puse vēdera izgriezta. Divi audzēji. Mēs domājām, ka tikai viens. Šaušalīga rēta pāri visam vēderam. Suns guļ manā istabā, visu nakti klausos, kā viņa elpo. Nezinu, vai daru pareizi liekot viņai ciest vēl vairāk. Es nezinu. Nezinu, vai pēc tādas operācijas vispār var atkopties. Bet nemēģināt arī nevaru.
Viņu guļ un skatās. Kamēr no rīta ģērbjos un krāmēju somu, viņas acis man visur seko. Apmazgāju rētu, tā ir sarkana un pietūkusi. Iedodu padzerties, neko vairāk palīdzēt nevaru. Istaba smaržo pēc asinīm. Runājos, stāstu, kur iešu, ko darīšu, ka būšu vakarā mājās. Ceru, ka arī viņa būs mājās, kad pārnākšu.