Atkal krāmēju čemodānu. Rīt agri no rīta došos uz Japānu. Jā, šogad atkal. Uz to pašu vietu. Taisīšu atkal mežā mākslu. Pēc tam divas nedēļas viena pati klejošu pa Japānu. Mazliet baidos, bet ir arī intesresanti. Ļoti gribu atkal tur būt - Tokijas ielās, braukt ar pazemes un virszemes vilcieniem, skatīties to svešādo pasauli. Parīt, kamēr Latvijā vēl nakts, būšu jau tur. Gaidu ceļojumu. Turiet īkšķus par mani, lai viss izdotos. Lai atrodu pareizās stacijas un pareizos vilcienus, un iemanos nopirkt pareizas biļetes līdz pariezajām pieturām. Varbūt kaut ko uzrakstīšu no turienes, ja tikšu pie interneta. Pēdējos pāris mēnešus viss, ko varētu uzrakstīt, būtu par to, cik daudz darba jāpaspēj izdarīt. To pierakstīt nebija vērts.
Čau. Līdz Japānai.