Pavasaris, rīts, dāņu princis, celis
Šausmīgi skaists rīts. Visskaistākais šajā pavasarī. Droši vien būs vēl skaistāki rīti, bet šis pārspēj visus jau redzētos šī pavasara rītus. Kluss arī ir, neviens pagalmā neko nezāģē, neurbj, putni lido gluži vai logos iekšā, kamenes dūc, tulpes plaukst. Un silts ir pa riktīgam. Jūs jau paši zināt. Gan jau, ka jums arī tā ir šorīt. Bet vajag pierakstīt, lai ziemā neaizmirstas.
Bišķīt sāp celis pēc vakardienas baikiem. Tagad jauns treneris. Pirms tam bija tāda jauka, runīga meitene. Tagad ir kaut kāds ārzemnieks, dānis laikam, skaists kā no žurnāla, acis debeszilas, zobi mirdz, baiko kā nelabais. Ļoti iedvesmojošs. Un kā viņš ņemas ar visādiem "Honey, you can do it. Go for it! Perfect! Perfect!" Tas ir tik smieklīgi un tiešām uzmundrinoši, un laikam jau tiešām izdaru vairāk kā baikojot pie trenerēm meitenēm. Ka tikai nenomirstu no centības. Celis arī sāp šorīt. Jāsāk laikam dzer kaut kādi locītavu stiprinātāji, citādi vecumā steberēšu šķība greiza. Varbūt tiešām taisnība par to trīsdesmit gadu postu. Skat, kauli arī sāk sāpēt. Bet es netaisos neko sev pāri darīt, nekādās upēs lekt, gribu vēl dzīvot un dzīvot. Man patīk.