Medžugorje. Pasaules sirds.
Medžugorje atrodas Bosnijā-Hercegovinā, tajā pusē, kur pavisam tuvu ir robeža ar Horvātiju un Adrijas jūra. Starp kalniem netālu cits no cita satupušies nelieli ciematiņi. Tur vienmēr dzīvojuši vienkārši, nabadzīgi zemnieki. Un šajā vietā mazītiņajā Podbrdo ciematiņā 1981. gada 24. jūnijā sešiem jauniešiem parādījās Dievmāte. Kopš tā laika, nu jau divdesmit piecus gadus, Dievmāte tiekas ar sešiem vizionāriem, aicina uz lūgšanu un mieru, lūdzas par katru cilvēku un visu pasauli. Drīz pēc pirmajām parādīšanās reizēm Dievmāte sāka dod īpašus vēstījumus pasaulei. Ar vizionāru starpniecību tie tiek izplatīti visā pasaulē.
Dievmātes pirmais vēstījums ir: „Miers, miers, miers – lai starp cilvēkiem un Dievu, un cilvēku vidū valda tikai miers."
Dievmātes vēstījumi ir pavisam vienkārši. Viņa runā par mīlestību, par lūgšanu, saka, ka Dievs patiešām ir, aicina nebaidīties, uzticēties un atvērt sirdis Dievam. Viņa runā par to, ka Dievs patiešām ir persona, nevis kaut kāds abstrakts spēks, un, ka viņa pati mīl katru cilvēku ar pavisam vienkāršu un uzticīgu mātes mīlestību. Un viņa mēģina palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar šo dzīvi, lai kāda nu tā arī katram būtu.
Seši vizionāri, kas pirmajā Dievmātes parādīšanās reizē bija pusaudži, tagad ir izauguši, daži vairs nedzīvo Medžugorjē, tomēr vēl arvien katram no viņiem ir īpašs Dievmātes uzticēts uzdevums. Trīs vizionāri Dievmāti satiek katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Pārējiem Dievmāte parādās noteiktos datumos reizi mēnesī vai gadā.
Nevienam nav zināms, kad parādīšanās beigsies. Dievmāte ir teikusi, ka dos zīmi, kad viņas apmeklējumi uz zemes beigsies. Viņa teikusi, ka atstās īpašu, neizdzēšamu zīmi kalnā, kur viņas parādīšanās notika pirmo reizi.
Kopš Dievmātes pirmās parādīšanās Medžugorji apmeklējuši vairāk kā 20 miljoni svētceļnieku.

Nupat es arī es biju viens no Medžugorjes svētceļniekiem. Un noticēju šai vietai pilnībā. Ne jau tas ir būtiskākais, vai kāds tic tam, ka Medžugorjē parādās Dievmāte. Svarīgi ir, kas notiek ar cilvēku sirdīm, kad viņi satiek Dievu. Medžugorjē patiešām notiek brīnumi. Cilvēki kļūst par to, kas viņi ir Dieva plānā - brīvi un laimīgi, mīloši, izlīguši ar Dievu un cits ar citu. Medžugorje ir žēlastību vieta. Tur tu saņem žēlastības nepelnīti un bez mēra, spēj tikai ņemt pretī.
Es arī saņēmu. Un jūs man visi bijāt līdzi. Patiešām. Man bija līdzi lapiņa ar visiem jūsu lietotāja vārdiem un es Dievmātei jūs visus stādīju priekšā (nu jā, diemžēl tikai tos, kas man ir draugi, un tos, kas ar mani pievienojuši draugiem). Uznesu jūs arī Parādīšanās kalnā un Krusta kalnā. Es to nesaku tāpēc, ka gribu palielīties, bet gan tāpēc, lai jūs zinātu, ka esat tur jau bijuši. Medžugorjē nekas nenotiek nejauši. Pati par to pārliecinājos. Tur neviena lūgšana nav nejauša. Un jūs esat tajā plānā jau iekšā. Es tikai darīju to, uz ko mani Svētais Gars mudināja. Un tā nu man bija jākāpj tajos kalnos ar savu cibasdraugu vārdiem kabatā. Nezinu, kādēļ tas vajadzīgs tajā kopējā plānā. Dievs vien zina.