Liesmas lodītes - draugu spēks

Nopirku taktiskās bikses.

Kā jau biju solījis, aizgāju uz klases salidojumu un parādīju urlām, kā es pīpēju cigareti.

vēsmiņa pakustināja guļamistabas dirvis un es pa miegiem sajutu tur stāvam eņģeli. viņš tur klusi stāvēja, manā durvju ailē. kļuva baisi un lieliski reizē. star link. ātri iekritu atpakaļ miegā.

tagaad Begemots aizbrauca pēc svaigām bulciņām. Gaidu, vārtos 😍🐭🐿🦥🌼🌝🌧🥐

p.s. skatos elfu leitestus, izrādās, ka precele bijis mans eņģelis

vakar paskatījos lv vēlēšanu debates - neredzēju pašu sākumu, bet noskatījos lielāko daļu un bija diezgan interesanti, tāpēc par to uzrakstīšu. brīdinu, ka ieraksts īsti nebūs politisks, bet vairāk izklaidējošs - tāpēc diezgan bezjēdzīgs un to lasīt nav nekādas jēgas. ja nu vienīgi jums ir tiešām ļoti garlaicīgi, tad varbūt.

tā kā es pati nebalsošu, tad vērtēšu vakardienas dalībniekus (kuru lielāko daļu es redzēju šādā situācijā pirmo reizi) tikai pēc viņu harizmas, kā viņi sevi prezentēja un kādu iespaidu atstāja uz mani, piemēram, ja man būtu no viņu vidus jāizraugās potenciālais nākotnes sadarbības partneris or smth.

sāksim ar Karinu Sprūdi (Suvenērā Vara). varēja just, ka Sprūde pārsvarā domā tikai no opozīcijas perspektīvas un tāpēc viņai bieži pietrūka laika pateikt, ko darīs viņas partija, jo laiks galvenokārt aizgāja sakot, ko citi ir darījuši nepareizi. viņai arī bija diezgan nervoza enerģija un šķita uzvilkusies.

Solvita Gulbe (Mēs Mainām Noteikumus). viņai ļoti patika cipari, droši vien tie visu laiku tika izmantoti tāpēc, lai demonstrētu, ka viņa zina par ko runā un cipari nemelo, viņa atgādināja ļoti uzcītīgu skolnieci, kas visu laiku ceļ roku un var nosaukt visus ciparus. enerģija arī bišķi uzvilkta, bet stipri pozitīvāka par Sprūdes dusmām.

Andris Sprūds (Progresīvie). viņa pieredze bija uztverama, bet uztverams arī bija kas cits - man viņš atgādināja vienu Fast Show komēdiju skeču, kur politiķis atbild uz katru jautājumu, obvious fact, or accusation with absolute, deadpan denial and expert politic-speak - skečs ir pārspīlējums, protams, bet Sprūda konfrontācija ar Siliņu iedeva tieši tādu atmosfēru un viņš šķita kā cilvēks ar skeletiem skapī, kurš nekad mūžā neatzīs nevienu kļūdu - bet tā jau ir pilnīgi normāla īpašība politikā.

Pāvels Kuzmins (Stabilitātei!) Kuzmins man atgādināja cilvēku, kurš šeit ir nonācis no kādas pilnīgi citas vietas, apm, ja būtu kapibaru sapulce, bet uz to būtu ieradies vombats - viņš it kā izskatās līdzīgi un runā līdzīgi, bet tomēr kaut kā nenolasās, ko viņš īsti grib.

Tālāk, Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku Savienība). Mieriņa man šķita mazliet piekususi un bēdīga. Viņai bija skumjas acis un es tur neredzēju daudz cerības spara.

Edvards Smiltēns (Apvienotais Saraksts). īsti nemanīju neko interesantu, vispār nekas atmiņā paliekošs - ne, ka labi, ne, ka slikti, vispār nekā.

Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) uff. Liepiņa šķita kā cilvēks, kurš varētu darboties mafijā lol, es nezinu kādēļ, viņai arī trūka uzvedības etiķetes. vēl aizdomīgāka par Sprūdu.

Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). viņa šķita kā esam mājās, visus pazīstam - žurnālistu, publiku, pazīstama ar kolēģiem un jautājumiem, kas saprotami, ņemot vērā viņas iepriekšējo amatu. viņas konfrontācija ar Liepiņu bija very amusing, 10 points to Gryffindor.

Juris Pūce (Latvijas Attīstībai) varbūt viņš ir ok, man grūti pateikt, skaidrs ir tas, ka viņš ļoti daudz zina par Igauniju, to neviens cilvēks uz šīs planētas neuzdrošināsies noliegt. viņš ļoti daudz mēģināja pateikt, neesmu droša, ka tas viss bija jēdzīgi, bet enerģija viņam bija un viņš centās hah.

Jānis Dombrava (Nacionālā Apvienība) nebija agrāk gadījies redzēt viņu debatēs un mani pārsteidza, cik ļoti viņš bija chill, vismierīgākais cilvēks. Sprūda izbļauto konfrontāciju par izslēgto NA kolēģi, kad līdzīgā situācijā citi droši vien aizietu berserk, Dombrava uzklausīja ar tik rāmu mieru un tur pat pazibēja smaids - it kā nav nekā, kas viņu varētu izsist no līdzsvara, tas uz mani atstāja iespaidu. (ar to gan, protams, nepietiktu, lai es balsotu par NA)

Nu ko... Šis vakars izrādījās brīnumaināks nekā vispār spētu nosapņot! Viss sākās slikti. Pirms iziešanas izdzēru divas glāzes vīna, jo biju tik uztraukusies. Tā bija pirmā reize ļoti ilgā laikā, ka dzeru vienatnē. Vēl pudele līdzņemšanai, lai iesildītos pirms koncerta. Ar draudzeni-filozofi-dzejnieci-gudrinieci-dzīvotpratēju runājām, ka dosimies uz iesildīšanos kopā. Gāju pretī. Uzģērbu neērtākos apavus, jo tie bija vienīgie, kas piestāvētu pie tērpa. Pārsvīdu. Aizgāju nepareizi. Izlēmām, ka došos ar transportu. Nokļuvu tur. Īpatnējs kontingents. Draudzene-filozofe-dzejniece-gudriniece-dzīvotpratēja, politiķe, vāciete, rakstnieks, skumja meitene un puisis, par kuru esmu ieminējusies dažus ierakstus atpakaļ, ka noklausījos dziesmu, ko klausījās viņš, un tad ieraudzīju sabiedriskajā transportā. Un es. Atmosfēra bija ne nolasāma, ne aprakstāma. Man šķiet, ka visi jutās apjukuši.

Devāmies uz Gurēvičas koncertu. Nokļuvām neparedzēti tuvu skatuvei. Ja būtu zinājusi, būtu uzrakstījusi uz lapas, ka man ir dzimene, vai nevar nodziedāt Avivu. Bija neliela skumju pēcgarša, jo neviens nezināja par maniem svētkiem. Skumjas garšot gan nebija prioritāte, jo no aizskatuves bija jūtama maģiski harizmātiskā dziedātāja melnā ar saviem kolēģiem, tā ka par tām aizmirsu domāt. Un tad... Notika brīnums. Brīnums, par kādu vispār pat nevarētu nosapņot! Izrādījās, ka man blakus stāv mana amata ideāli! Pasaules slavenas mākslinieces, kuras apbrīnoju un kurām ik pa laikam uzrakstu jau gadiem! Es nespēju tam noticēt un gandrīz vai jūdzos nost. Mēs parunājām! Tajā pašā mirklī attapos, ka man ir uzrakstījusi mana pirmā mīlestība, kurā biju iemīlējusies gadiem. Biju viņai uzrakstījusi jau laiciņu atpakaļ, bet domāju, ka viņa ir mani noignorējusi. Tik īsā mirklī pieplūda tik daudz dopamīna, ka blakus sviedriem patecēja pa asarai. Un tad uz skatuves iznāca viņa!

Tiešām brīnišķīgs koncerts. Es nesaprotu, kā var būt tik brīnišķīga sieviete. Un viņas rokas... Viņa skanēja tāpat, kā ierakstos, ja ne labāk. Šķiet, ka viņai tas nāk tik viegli. Ceru, ka biju pietiekami skaļa, lai viņai nebūtu jāgaida 13 gadus, lai atgrieztos. Noteikti biju pietiekami skaļa. Draugi vēlāk teica, ka viņa esot sūtījusi gaisa buču manā virzienā. Pārnākot mājās bezkaunīgi viņai uzrakstīju, ka esmu pieņēmusi, ka gaisa buča bija veltīta man un varēšu mirt laimīga. Tātad, šonakt esmu satikusi savus ideālus. Neapšaubāmi un pavisam noteikti saņēmusi gaisa buču no Gurēvičas. Atbildi no savas pirmās mīlestības. Neērtie apavi kļuva ērti. Vēl, dzēru limončello. Es mīlu limončello! Vispār daudz dzēru. Jūtos dīvaini skaidrā, lai gan izdzēru tik daudz neēdusi. Cerams, pamostoties jutīšos dīvaini nepaģiraini un dīvaini labi. Vienīgais, ko biju apēdusi pirms iziešanas bija cukurītis, kas bija tīri simboliski, lai salds vakars. Bija arī. Jau sāp galva. Galvenais nesaslimt atkal. Paracetamols. Cerams visu dienu briesmīgi līs. Saldus jums visiem sapņus, nemurgojiet. Brīnumi vienmēr ir tuvāk nekā šķiet.

Šovakar biju uz medijos daudz pieminēto izrādi “Rīkojums Nr.2”. Kaut kā liekot kopā šos notikumus un manas pašas darba pieredzi publiskajā sektorā - mani nepamet visai depresīvas noskaņas par redzēto. Jā, tur bija arī pietiekami daudz jociņu, arī pelnītas iesmiešanas. Īpaši labi, protams, (pēc vēl salīdzinoši nesenā ex labklājības ministra gājiena) nolasījās alkohola lietošanas paradumu ainas. Tomēr par komēdiju šo izrādi īsti negribas saukt, jo tomēr šo politiķu personības tikai sagadīšanās pēc ir sanākušas smieklīgas. Vispār jau, lai kaut ko kopā cilvēki spētu saštukot un sataisīt (šajā gadījumā valsti), tad tāda kā brāļošanās ir vairāk, nekā nepieciešama. Tā teikt, kolektīva garam jābūt dzīvam.

Mani arī nedaudz nokaitināja, ka izteikumi krievu valodā netika tulkoti, jo cilvēki par tiem smējās, bet es krieviski tik labi nemāku un tāpēc tie jociņi man gāja secen. Tādā ziņā man patika izmantotais risinājums izrādē “Baltijas teļš”, kur subtitri tika ieintegrēti skatuves dekorācijās.

Vai tā bija nomelnošanas kampaņa Šleseram vai Lembergam? Es teiktu, ka pilnīgi noteikti, ka nē. Vispār teiktu, ka skatītājam, kurš neseko aktīvi līdzi politikai vai gados jaunam skatītājam, kas nav šos jautājumus iepriekš pastudējis, šī izrāde varētu būt visai abstrakta. Es arī izmantoju pārtraukumu, lai nodarbotos ar guglēšanu. Vienīgais par Lembergu - īsti nesapratu, kāpēc viņš tur runāja tik tizli. It kā viņam būtu pilna mute siekalu. Brīžiem nesapratu pat, ko viņš saka, lai gan manām ausīm tāmnieku izloksne diez gan pierasta. Tikko atradu youtube pat to runu, kas tika izrādē izmantota (https://www.youtube.com/watch?v=TkkqnEjxNSs) un viņš tur runā pat praktiski bez izloksnes. Vispār viņš tur tika attēlots nedaudz kā kaut kāds jampampiņš, bet viņš galīgi nav stulbs. Viņam tomēr ir vesela pilsēta pie jūras. Vēljoprojām.

Ja gribas piesieties par “politizēšanu”, tad varbūt iespējams piesieties noslēguma runai par to, kā tagad taču bez viņiem (oligarhiem) ir labāk, kas mani pārsteidza, jo viņi taču nekur nav pazuduši. Hallo? Šeit zvana kokrūpnieku lieta, IT sistēmu iepirkumi, wondersala un gan jau vēl kaut kas. Vai mēs vairs neesam aktuāli? Vai gadījumā vēl 5 mēnešus atpakaļ mums atkal nebija tā pati divu paralēlu koalīciju problēma? Tajā pašā laikā man šajā runā ļoti patika, ka tika iezīmēts, cik ļoti nodarbošanās ar politiku var salauzt cilvēku un neviens īsti laimīgs no tā ārā neiziet. (ammm, nu moš tikai Rinkēvičs? :D) No otras puses, ļoti svarīgi arī zināt ar ko tu tajā politikā ej kopā. Vispār to kopā būšanu un nebūšanu izrādē labi risināja arī scenogrāfiskie paņēmieni, jo aktieri tur lēkāja pa platformām, kas ar ļoti vienkāršiem aizslietņiem ļoti ātri ļāva izsekot līdzi, kur notiek darbība. Tomēr stāstāmais stāsts ir daudzlīmeņains un sarežģīts.

Visbriesmīgāk laikam jau bija redzēt, kā toreiz pamestie plāni atkal sāk aktivizēties īstenošanai, piemēram, zelta vīzas. Izejot no Dailes teātra, uz Brīvības ielas uzreiz sagaida milzīgs Šlesera un NA (btw viņus izrādē vienotība nosauca par fašistiem) plakāts, kas radīja ļoti īpatnējas sajūtas. Sajutu stipras galvassāpes pieres vidusdaļā. Varbūt labāk būtu bijis iet uz šo izrādi pēc vēlēšanām. Varbūt atkal pēc 3.oktobra šo izrādi būs skatīties vēl drūmāk.

Noslēgumā vēl tikai nedaudz par Zatlera tēlu - nuuuuu, arī briesmīga sajūta. Agrāk bija labi cienīts ārsts, tad iekāpa politikā neko sliktu baigi nedomādams, jo tomēr prezidenta amats ir taču tikai reprezentējošs, tikai un tikai... Atceros vienā LUSP kaut kādā seminārā viņš bija uzaicināts par runātāju. Pēc lekcijas viņš tirgoja savu grāmatu, kas man tolaik likās tik savādi. Valsts bijušajam prezidentam pašam jānodarbojas ar kaut kādu pašreklāmu un tirgošanu? Tagad pilnībā saprotu un godīgi sakot, lai gan izrādē viņš netika atspoguļots, kā baigi labs vai spēcīgs līderis, es tomēr pret viņa tēlu izjutu vislielāko empātiju un pārdzīvojumu.

Kopumā vispār jau tā kruti aiziet uz izrādi, kurā tiek spēlēti notikumi, kuri vēl nav noslēgušies un cilvēki, kuri vēl ir dzīvi un aktīvi savā darbā. Ja sanāk, tad noteikti iesaku aiziet. Ļoti arī ceru, ka taps vēl šāda tipa izrādes. Es labprāt aizietu arī uz izrādi, kuras centrā ir pats oligarhs.

Po savos stāstos daudz izmanto skaņu aprakstus.
Man prātā īpaši iespiedās galma āksta Vardulēna maniakālā zobu griešana, kad dzima viņa plāns noslaktēt karali un viņa padomniekus. Gluži tādā pašā veidā viņš grieza zobus pirms karali sadedzināja.
Šodien, ejot gar pieturu, tur stāvēja viens čalis (kamēr otrs sanarkojies dejoja) un tieši kā mana auss atradās paralēli čaļa mutei, es īpaši skaidri dzirdēju tādu skaņu, kā kad bērnībā skalināju siekalas starp zobiem, lai uztaisītu burbulīšus. Tā skaņa pavisam skaidri ienāca manā auss kanālā, itkā viņš atrastos man pie pašas auss, laikam noķēru kaut kādu vilni.
Nu vo, jāpasaka Po, lai to žļurināšanu ieliek vienā no saviem stāstiem.
Vispār skaņām tagad kaut kā savādāk, vairāk pievēršu uzmanību, tās kļuvušas bagātīgākas. un to izdarīja literatūra.

Just like toxic waste, man
It spews from their mouths
The lies that they want us to believe
And if you disagree
Well they'll throw you to the wolves
That's the Chemical, the Chemical, the Chemical Church

They keep their houses swept
And their suits all pressed and clean
Their thoughts and their actions all the same
But deep within their bones
I smell their soul's decay
That's the Chemical, the Chemical, the Chemical Church

It has poisoned us all
It has poisoned us all

"If you are not white
Then you are not a man"
That's what I heard a preacher say
"And if you sodomize
Then you deserve to die"
More bullshit from the Chemical, the Chemical, the Chemical Church

So if you've got some gasoline
Then give it to the cause
Nothing else can cleanse like fire
We'll burn these corporate churches
And the Lord above will smile
At the death of the Chemical, the Chemical, the Chemical Church

It has poisoned us all
It has poisoned us all

Jesus a knockin’, a knockin’ on my door
He kept on a knockin’, He kept on a knockin’ for an hour maybe more
I said, “Well go away, Lord, I can’t afford to pay, Lord
I spent all my money, I spent all my money on a cheating gal”
I said, “A-woah woah, a cold wind’s gonna blow”
I said, “A har har, judgment’s coming for us all"
That’s all, that’s all, that’s all, that’s all

Jesus a callin’, a callin’ on my phone
He kept on a callin’, He kept on a callin’
I said, “Can’t you see that no one’s home?”
I said, “Well go away, Lord, I can’t afford to pay, Lord
I spent all my money, I spent all my money on a cheating gal”
I said, “A-woah woah, a cold wind’s gonna blow”
I said, “A har, har judgment’s coming for us all"
That’s all, that’s all, that’s all, that’s all

Jesus whisperin’, He’s whisperin’ in my dreams
He kept on whisperin’, He kept on whisperin’ until them whispers turned into screams
I said, “Well go away Lord, I can’t afford to pay Lord
I spent all my money, I spent all my money on a cheatin’ gal”
I said, “A-woah woah, a cold wind’s gonna blow”
I said, “A har har, judgment’s coming for us all
That’s all, that’s all

Judgment is coming, I said
Judgment is coming
Judgment's coming for us all
Judgment's coming for us all
Judgment's coming

Šodien esmu pamodusies jūtoties tik jobani. Šodiena ir viena diena gadā, kad man vajadzētu būt visiem iemesliem un visām iespējām nejusties jobani. Pamodos pēcpusdienā no murgiem. Vienā no murgiem man divi cilvēki teica, ka ābele mirs, pēc laikam divām nedēļām. Tas bija briesmīgi. Viņu sejās bija bezcerība, it kā viņas zinātu. Murgā sažņaudzu kopā rokas un histērijā raudāju, lūdzos Dievam, lūdzu, neatņem manu ābeli, tikai ne to! Nākamajā murgā es devos uz ciemata kopmītnēm, lai pirktu zāli. Gatavojoties iet iekšā sēdēju uz soliņa, un senā informātikas skolotāja uztraukusies veda iekšā policiju. Bija migla un ļoti tumša enerģija. Pamodos no modinātāja, kas skanēja istabas otrā stūŗī, bez iespējas atlikt, lai šo visu aizmirstu. Tagad šos murgus pierakstu šeit, lai tie nepiepildītos un ābele nemirtu. Vairumā apsveikumu nav dvēseles. Ābele uzrakstīja, ka operāciju viņai varēs veikt tikai pēc mērķterapijas. Dzeru ūdeņainu kafiju, pagatavotu ar pēdējo kafiju. Matiem šodien vajadzēja izskatīties labi, bet tā nav.

Šodien nedrīkstu rakstīt ilgāk par divdesmit piecām minūtēm, jo man vajadzēs doties gatavoties tusēšanai ar manu mīļo filozofi un vēl neiepazītu politiķi. Esmu satraukusies, mīļā filozofe nav satikta sen, politiķe vispār. (Piebilde: Tur būs vēl cilvēki. Ak dievs!!!) Ko mēs vispār runāsim? Šodien ir liels spiediens, ka dienai jābūt izbaudītai, lai gan nezinu ko sagaidīt, tāpēc cenšos negaidīt neko. Man ir bail, ka pēc tik daudzām labām, tukšām dienām, šodiena būs piepildīta, bet slikta. Man dreb iekšas, vispār neesmu gatava nekam. Tā kā šodien dzeršu, derētu paēst. Nezinu, ko ģērbšu. Es gribu vemt un labu kafiju. Ceru, ka mana šodiena izvērtīsies laba un jūsu tikpat, ja ne labāka.

ļoti labs punkts. 'morālie spriedumi', kas neņem vērā empīrisko realitāti nenovedīs pie laba iznākuma un - kā kaut kas var būt 'morāli vēlams', neietverot sevī arī patiesību - tad tas nav 'morāli vēlams', bet ir vienkārši '[subjektīvi] vēlams' un tas jau ir kkas cits.

Frosty the Snowman going, I'm going.

Stimorol and Timotei.

Šorīt mēģināju karamelizēt banānus iebiezinātajā pienā, tā veitā uzvārīju banānu ievārījumu (nepārprotiet, ievārījums sanāca labs - nedaudz garšo pēc baltās šokolādes, bet tas nebija mērķis…). Teorētiski man šķiet, ka tas tā pat ir iespējams, varbūt vajadzīga cita tehnika… vai kādam ir pieredze ar šo?

šis rīts ir - neaizrijies neapvemies

Manam Vilkatim ir tādas ķetnas, ka viņš varētu nogāzt visu tavu māju, vienkārši atspiežoties, pilsētas kundziņ!

Vai nu man rādās, vai ārā visu nakti kāds gaudo...
Tas taču nav mans Mīļotais Vilkatis, kura cepuri esmu apskāvusi?

tas, ka man vairs nav sekotāju(atvainojos vienīgajam), ir gana atbrīvojoši

akadēmiķiem un kritiķiem būtu biežāk jāatļaujas pateikt, ka gan vēsturiski, gan mūsdienu darbi nav pelnījuši pārāk daudz ieverības, ka to daļas var būt nenostrādātas, nerezonējošas. un to var pateikt elegantāk par ierastajām formulām à la “vietām nelīdzeni”.

Afigenīns - kumelītes pret vēzi…