Nu ko... Šis vakars izrādījās brīnumaināks nekā vispār spētu nosapņot! Viss sākās slikti. Pirms iziešanas izdzēru divas glāzes vīna, jo biju tik uztraukusies. Tā bija pirmā reize ļoti ilgā laikā, ka dzeru vienatnē. Vēl pudele līdzņemšanai, lai iesildītos pirms koncerta. Ar draudzeni-filozofi-dzejnieci-gudrinieci-dzīvotpratēju runājām, ka dosimies uz iesildīšanos kopā. Gāju pretī. Uzģērbu neērtākos apavus, jo tie bija vienīgie, kas piestāvētu pie tērpa. Pārsvīdu. Aizgāju nepareizi. Izlēmām, ka došos ar transportu. Nokļuvu tur. Īpatnējs kontingents. Draudzene-filozofe-dzejniece-gudriniece-dzīvotpratēja, politiķe, vāciete, rakstnieks, skumja meitene un puisis, par kuru esmu ieminējusies dažus ierakstus atpakaļ, ka noklausījos dziesmu, ko klausījās viņš, un tad ieraudzīju sabiedriskajā transportā. Un es. Atmosfēra bija ne nolasāma, ne aprakstāma. Man šķiet, ka visi jutās apjukuši.

Devāmies uz Gurēvičas koncertu. Nokļuvām neparedzēti tuvu skatuvei. Ja būtu zinājusi, būtu uzrakstījusi uz lapas, ka man ir dzimene, vai nevar nodziedāt Avivu. Bija neliela skumju pēcgarša, jo neviens nezināja par maniem svētkiem. Skumjas garšot gan nebija prioritāte, jo no aizskatuves bija jūtama maģiski harizmātiskā dziedātāja melnā ar saviem kolēģiem, tā ka par tām aizmirsu domāt. Un tad... Notika brīnums. Brīnums, par kādu vispār pat nevarētu nosapņot! Izrādījās, ka man blakus stāv mana amata ideāli! Pasaules slavenas mākslinieces, kuras apbrīnoju un kurām ik pa laikam uzrakstu jau gadiem! Es nespēju tam noticēt un gandrīz vai jūdzos nost. Mēs parunājām! Tajā pašā mirklī attapos, ka man ir uzrakstījusi mana pirmā mīlestība, kurā biju iemīlējusies gadiem. Biju viņai uzrakstījusi jau laiciņu atpakaļ, bet domāju, ka viņa ir mani noignorējusi. Tik īsā mirklī pieplūda tik daudz dopamīna, ka blakus sviedriem patecēja pa asarai. Un tad uz skatuves iznāca viņa!

Tiešām brīnišķīgs koncerts. Es nesaprotu, kā var būt tik brīnišķīga sieviete. Un viņas rokas... Viņa skanēja tāpat, kā ierakstos, ja ne labāk. Šķiet, ka viņai tas nāk tik viegli. Ceru, ka biju pietiekami skaļa, lai viņai nebūtu jāgaida 13 gadus, lai atgrieztos. Noteikti biju pietiekami skaļa. Draugi vēlāk teica, ka viņa esot sūtījusi gaisa buču manā virzienā. Pārnākot mājās bezkaunīgi viņai uzrakstīju, ka esmu pieņēmusi, ka gaisa buča bija veltīta man un varēšu mirt laimīga. Tātad, šonakt esmu satikusi savus ideālus. Neapšaubāmi un pavisam noteikti saņēmusi gaisa buču no Gurēvičas. Atbildi no savas pirmās mīlestības. Neērtie apavi kļuva ērti. Vēl, dzēru limončello. Es mīlu limončello! Vispār daudz dzēru. Jūtos dīvaini skaidrā, lai gan izdzēru tik daudz neēdusi. Cerams, pamostoties jutīšos dīvaini nepaģiraini un dīvaini labi. Vienīgais, ko biju apēdusi pirms iziešanas bija cukurītis, kas bija tīri simboliski, lai salds vakars. Bija arī. Jau sāp galva. Galvenais nesaslimt atkal. Paracetamols. Cerams visu dienu briesmīgi līs. Saldus jums visiem sapņus, nemurgojiet. Brīnumi vienmēr ir tuvāk nekā šķiet.