Tā vien šķiet, ka tikai šodien esmu aptvēris to, ka skola ir beigusies! Un esmu sapratis arī to, ka neko citu bez mācīšanās, kāda nu tā ir bijusi visus šos gadus, es neprotu. Un tagad 'viņi' grib lai es ar tik īsu ieskrējienu lecu 'dzīvē' ? Nu nē, es vel gribu pēdējo vasars brīvlaiku, vel pēdējās zsv brīvdienas divu nedēļu garumā.. vel dažas mācibu stunndas, ko nobastot! Protams vel priekšā stāv universitātes gadi un visi prieki, kas ar tiem saistās, bet tomēr... Man pietrūks skolas, lai cik dīvaini arī neliktos - man tiešām pietrūks skolas. Un jau tagad man pietrūkst skolas, apzinoties to, ka šis pirmais septembris būs pirmais tāds, kurā es, iespējams, ka neiešu uz skolu, svētku sajūtas pārņemts. Bedigi, bet lai cik debīli arī nebūtu, šķiet, ka tāda ir dzīve. Un tik tiešām - tas šķiet debīli, pat šķebinoši debīli.