Garastāvoklis:

blank

*klick* uz "bīdtī tekstus"
Tagad sēžu un domāju - ko lai bīda ? Mani atkal nomāc tukšuma sajūta, sajūta, ka nekā nav. Pēdējais strīds ar senčiem mani ir gandrīz sagrāvis. Pēdējās dienās es jūtu, ka esmu viņiem par sodību un ka viņi mani negrib, bet tās [visdrīzāk] ir kārtējās manas iedomas.
Kapēc es visu uztveru tik kategoriski un asi ? Kapēc man mūždien ir kaut kādas problēmas tur, kur tām nau vietas ?
Atkal pārāk daudz jautājumu, jūtos gandrīz izsmelts. Man galva mūždien ir pilna ar jautājumiem, bet kur lai meklē atbildes ?
Šodien ir bēdīga diena, jo kārtējo reizi esmu sapratis, ka nobody gives a fuck.