You Are (Probably) Wrong About You

« previous entry | next entry »
Jul. 6., 2015 | 11:41 am

Tas, ka tu visdrīzāk sevi saproti un zini daudz sliktāk, nekā citi cilvēki, jau kādu laiku ir praktiski postulāts psiholoģijā. Bēdīgi slavena ir mums piemītošā nespēja objektīvi novērtēt savu raksturu un īpašības. Starp citu, tās dēļ es ne pārāk augsti vērtēju dažādus personības testus un to rezultātus. Man šķiet, ka šeit diezgan labi talkā nāktu nofilmēt kādu vienu dienu no savas dzīves un pēc tam paskatīties, kāds tad tu izskaties no malas. Tas ir līdzīgi, kā ar dziedāšanu, kur viens savas balss audioieraksts ir potenciāli vērtīgāks par nedēļu dziedāšanas kaķu un suņu priekšā, jo ļauj novērtēt savas balss plusus un mīnusus un pamanīt dažādas kļūdas, kļūstot par piekasīgo vērotāju no malas. Vēlams, protams, lai diena ir piesātināta un it sevišķi, lai tajā ir intensīvi vērojama saskarsme ar citiem cilvēkiem. Tas varētu kaut daļēji nākt talkā daudzu apsēstībai saprast "kāds tad nu es beigu galā esmu".

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {8}

Zane

(bez virsraksta)

from: [info]mazaa_maasa
date: Jul. 7., 2015 - 04:17 pm
Link

"Bet galvenā problēma ir tāda, ka mēs tiecamies nepārtraukti pieļaut sistemātiskās kļūdas savā un savu spēju novērtējumā un paši to nemaz nepamanām. "

Cilvēki sevi var novērtēt relatīvi, par atskaites punktu ņemot sev zināmos cilvēkus, kas jau by default ir statistiski neprecīzi, jo pārsvarā gadījumu apkārtējie cilvēki ir +/- vienlīdzīgi, līdz ar ko arī vidējais rādītājs nav objektīvs. Rezultātā viņu domas, ka ir labāki par savu vidējo paziņu, var būt atbilstošas, bet lielajā plašajā populācijā visa tā viņa grupiņa ir zem vidējā rādītāja. Un tā info, savukārt, ir pieejam tikai visādiem pētniekiem un zinātniekiem, tāpēc viņiem liekas, ka parastie cilvēki neko nesaprot no sevis :) Izglītojot un informējot cilvēkus, manuprāt, arī neadekvātais novērtējums būtu daudz mazākā mērā izplatīts.
Bet tas pētniekiem nav izdevīgi, jo tad viņiem nebūtu darba.. :/

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Jul. 7., 2015 - 08:00 pm
Link

Te varbūt arī būtu sanākusi konspirācijas teorija par pētniekiem, kas speciāli necenšas izglītot citus, bet diemžēl tevis minētais arī ir apskatīts pētījumos. Daudzi no šiem pētījumiem balstās uz grupas locekļu salīdzinājumu savā starpā, kur viņi sevi salīdzina ar saviem paziņām, kursa biedriem un citiem sev apkārt esošajiem cilvēkiem un viņiem ir jāsniedz savs un citu novērtējums. Rezultāti ir diezgan vāji un citus viņiem izdodas novērtēt labāk nekā sevi. Tā kā izejas dati ir vieni un tie paši (pat ja tā ir tā nestatistiskā grupiņa, kas ir zem vidējā), tad secinājums joprojām ir tas pats iepriekšminētais. Tiesa, viss tas arguments par statistiku gan pašos pamatos nav pārliecinošs, jo nevar būt tā, ka visi ir labāki par savu vidējo paziņu, it sevišķi, ja grupām būtu tieksme sadalīties pēc "labuma", tāpēc ka tad tomēr vajadzētu atrasties daudz vairāk tiem, kas šajās grupās ir "vidēja labuma".

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Zane

(bez virsraksta)

from: [info]mazaa_maasa
date: Jul. 8., 2015 - 01:05 pm
Link

Tas par darbu bij domāts, kā sarkasms..

"..jo nevar būt tā, ka visi ir labāki par savu vidējo paziņu, it sevišķi, ja grupām būtu tieksme sadalīties pēc "labuma", tāpēc ka tad tomēr vajadzētu atrasties daudz vairāk tiem, kas šajās grupās ir "vidēja labuma"."
Nav jau arī, bet tas jau viņiem netraucē domat, ka ir; max puse no cilvēkiem būs labāki (kas skaitītos kā patiesāks vērtējums) un max puse būs novērtējusi sevi nepatiesi augstu, pieskaitam trešos, kas sevi novērtē par zemu un sadalījums atkal mainās - atkarīgs kuri cilvēki paķersies pētījumā :D atkarīgs arī kādā amplitūdā mēra novirzes no tā objektīvā vērtējuma (vai tas ir statistiski būtiski, vai nē) un kas īsti tiek publicēts rezultātos.
Par tām vidējām vērtībām un pašnovērtējumiem var diskutēt ļooooti daudz (un rakstiski to ir grūti darīt) :D
Un par to, kā vērtē citus - man neliekas, ka arī tie būtu sevišķi objektīvi vērtējumi, jo arī tur bieži parādās emocionālā nokrāsa, un viena rakstura iezīme dažādiem cilvēkiem var izteikt dažādas lietas (piemēram, es neuzskatu ka stūrgalvība vienmēr ir slikta īpašība, tāpat arī izpalīdzība nav vienmēr laba īpašība), līdz ar to arī vērtējums atšķirsies. Un tad principā sanāk, ka par cilvēku A var spriest arī pēc tā kā viš vērtē cilvēku B, salīdzinot ar to, kā citi vērtē cilveku B.
Ja būtu jāvērtē pilnīgi sveši cilvēki, arī noteikti uzreiz parādītos kkāda subjektivitāte, jo pirmais iespaids var izrādīties nepareizs.
Es gan neesmu piedalījusies tādos pētījumos, nezinu pēc kādiem kritērijiem jāvērtē, tāpēc grūti pateikt cik labi es novērtētu sevi un citus un cik ļoti tas atšķirtos no citu vērtējumiem. Bet tas noteikti būtu atkarīgs arī no sfēras kādā jāvērtē.
Kopumā sanāk, ka cilvēki gan sevi, gan viens otru vērtējot vispār nevar būt pilnīgi objektīvi.
Es nemēģinu apstrīdēt Tevis teikto, es tikai izklāstu savu domugājienu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Jul. 8., 2015 - 03:22 pm
Link

Būs jau labi, varēji neskaidrot, jo man būtu grūti noticēt, ka no saprātīga cilvēka pilnā nopietnībā būtu domāts tas par tiem pētniekiem. : )

Nav jau runa par pilnīgu objektivitāti, mēs nemākam labi novērtēt arī citus, tikai tas sanāk drusku labāk, nekā novērtēt sevi daudzos aspektos. Bet datos jau var pārliecināties, cik tuvu patiesībai ir viens vai otrs novērtējums, jo tādas lietas, kā IQ, attiecību ilgums, atzīme testā u.tml. nav problēmas izmērīt. Tik abstraktas lietas kā godīgumu vai līdzjūtību salīdzinājumā ar citiem parasti palūdz novērtēt tikai attiecībā uz sevi. Lielākā daļa cilvēku tic, ka viņu emocionālā pasaule ir krāšņāka un spēcīgāka nekā citu. Tam, protams, ir arī labs pamatojums, jo mēs esam pieraduši redzēt ikdienā savu emocionālo pasauli, bet citu pasaulēs mums ir neiespējami līdz galam ielūkoties.

Par to statistiku man gribās piebilst tikai to, ka sociālpsiholoģijā jau automātiski ir jāpiemēro korekta statistiskā apstrāde (līdz ar to arī statistisko nozīmību u.tml.) un lai arī daudz kur ar to mēdz klibot, pēdējā laikā respektablos žurnālos kļūst arvien stingrāka statistikas pārbaule, lai vispār izslēgtu vēlākās diskusijas par to vai pētījums vispār sniedz korektus secinājumus.

Atbildēt | Iepriekšējais