(bez virsraksta)
Jul. 8., 2015 | 01:05 pm
No:: mazaa_maasa
Tas par darbu bij domāts, kā sarkasms..
"..jo nevar būt tā, ka visi ir labāki par savu vidējo paziņu, it sevišķi, ja grupām būtu tieksme sadalīties pēc "labuma", tāpēc ka tad tomēr vajadzētu atrasties daudz vairāk tiem, kas šajās grupās ir "vidēja labuma"."
Nav jau arī, bet tas jau viņiem netraucē domat, ka ir; max puse no cilvēkiem būs labāki (kas skaitītos kā patiesāks vērtējums) un max puse būs novērtējusi sevi nepatiesi augstu, pieskaitam trešos, kas sevi novērtē par zemu un sadalījums atkal mainās - atkarīgs kuri cilvēki paķersies pētījumā :D atkarīgs arī kādā amplitūdā mēra novirzes no tā objektīvā vērtējuma (vai tas ir statistiski būtiski, vai nē) un kas īsti tiek publicēts rezultātos.
Par tām vidējām vērtībām un pašnovērtējumiem var diskutēt ļooooti daudz (un rakstiski to ir grūti darīt) :D
Un par to, kā vērtē citus - man neliekas, ka arī tie būtu sevišķi objektīvi vērtējumi, jo arī tur bieži parādās emocionālā nokrāsa, un viena rakstura iezīme dažādiem cilvēkiem var izteikt dažādas lietas (piemēram, es neuzskatu ka stūrgalvība vienmēr ir slikta īpašība, tāpat arī izpalīdzība nav vienmēr laba īpašība), līdz ar to arī vērtējums atšķirsies. Un tad principā sanāk, ka par cilvēku A var spriest arī pēc tā kā viš vērtē cilvēku B, salīdzinot ar to, kā citi vērtē cilveku B.
Ja būtu jāvērtē pilnīgi sveši cilvēki, arī noteikti uzreiz parādītos kkāda subjektivitāte, jo pirmais iespaids var izrādīties nepareizs.
Es gan neesmu piedalījusies tādos pētījumos, nezinu pēc kādiem kritērijiem jāvērtē, tāpēc grūti pateikt cik labi es novērtētu sevi un citus un cik ļoti tas atšķirtos no citu vērtējumiem. Bet tas noteikti būtu atkarīgs arī no sfēras kādā jāvērtē.
Kopumā sanāk, ka cilvēki gan sevi, gan viens otru vērtējot vispār nevar būt pilnīgi objektīvi.
Es nemēģinu apstrīdēt Tevis teikto, es tikai izklāstu savu domugājienu.
"..jo nevar būt tā, ka visi ir labāki par savu vidējo paziņu, it sevišķi, ja grupām būtu tieksme sadalīties pēc "labuma", tāpēc ka tad tomēr vajadzētu atrasties daudz vairāk tiem, kas šajās grupās ir "vidēja labuma"."
Nav jau arī, bet tas jau viņiem netraucē domat, ka ir; max puse no cilvēkiem būs labāki (kas skaitītos kā patiesāks vērtējums) un max puse būs novērtējusi sevi nepatiesi augstu, pieskaitam trešos, kas sevi novērtē par zemu un sadalījums atkal mainās - atkarīgs kuri cilvēki paķersies pētījumā :D atkarīgs arī kādā amplitūdā mēra novirzes no tā objektīvā vērtējuma (vai tas ir statistiski būtiski, vai nē) un kas īsti tiek publicēts rezultātos.
Par tām vidējām vērtībām un pašnovērtējumiem var diskutēt ļooooti daudz (un rakstiski to ir grūti darīt) :D
Un par to, kā vērtē citus - man neliekas, ka arī tie būtu sevišķi objektīvi vērtējumi, jo arī tur bieži parādās emocionālā nokrāsa, un viena rakstura iezīme dažādiem cilvēkiem var izteikt dažādas lietas (piemēram, es neuzskatu ka stūrgalvība vienmēr ir slikta īpašība, tāpat arī izpalīdzība nav vienmēr laba īpašība), līdz ar to arī vērtējums atšķirsies. Un tad principā sanāk, ka par cilvēku A var spriest arī pēc tā kā viš vērtē cilvēku B, salīdzinot ar to, kā citi vērtē cilveku B.
Ja būtu jāvērtē pilnīgi sveši cilvēki, arī noteikti uzreiz parādītos kkāda subjektivitāte, jo pirmais iespaids var izrādīties nepareizs.
Es gan neesmu piedalījusies tādos pētījumos, nezinu pēc kādiem kritērijiem jāvērtē, tāpēc grūti pateikt cik labi es novērtētu sevi un citus un cik ļoti tas atšķirtos no citu vērtējumiem. Bet tas noteikti būtu atkarīgs arī no sfēras kādā jāvērtē.
Kopumā sanāk, ka cilvēki gan sevi, gan viens otru vērtējot vispār nevar būt pilnīgi objektīvi.
Es nemēģinu apstrīdēt Tevis teikto, es tikai izklāstu savu domugājienu.