chrono -

Nesenais indulgence posts ir samērā aktuāls, jo gandrīz katru dienu nākas lasīt par nākamo gadījumu, kur kādu cenšās izēst no savas vietas, jo konkrētais cilvēks iedrošinājās apšaubīt kādu no sociālā taisnīguma baznīcas kanoniem. Šoreiz krustugunīs nonācis Steven Pinker. Kurš gan regulāri tiek gānīts, it sevišķi savu pēdējo grāmatu sakarā kur viņš ķecerīgi izteicās, ka vispār jau pasaule kļūst lēnām labāka. Uzsākta petīcija lai viņu izmestu no Linguistic Society of America (LSA) pāris no konteksta izrautu tvītu sakarā. Kas pat ārpus konteksta nav nekas īpašs, bet laikam pietiekoši neatbalsta BLM ortodoksiju. Viņam ir paveicies ar labiem draugiem, kas nebaidās pieķerties pie šīs petīcijas un atspēkot katru no pirksta izzīstajiem pārmetumiem, bet diemžēl ne katram ir paveicies ar šādu atbalstu. Politisko datu analītiķis David Shor tika atlaists par šo tvītu, kurā runā par to, ka statististi miermīlīgi protesti palīdzējā ievēlēt demokrātus un vardarbīgi protesti palīdzēja ievēlēt konservatīvos. NYT editoram nācās atkāpties no darba, jo viņš aizstāvēja rakstu savā žurnālā kurā tika runāts, ka ja lokālā policija netiek galā ar agresīvajiem demolētājiem, tad ir jāsūtā palīgā armija. UCLA profesoram draud atlaišana, jo viņš neuzskatīja, ka tamdēļ, ka ir miris George Floyd būtu jādod īpašas priekšrocības melnādainajiem eksāmenu licējiem. Šis futbolists tika atlaists no darba tamdēļ, ka viņa sieva izteica rasistiskus komentārus internetā. Un šie ir tikai daži piemēri, ir vēl daudzi tādi paši.

Arī ķīmijas pasaule neiztiek bez skandāliem smilšu kastē. Nesen vienā no lielākajiem ķīmijas žurnāliem tika publicēts viedokļraksts par organiskās ķīmijas tagadni un nākotni, kas kritizēja vairākas lietas, kas autora prāt ir mainījušās uz slikto pusi. Raksts ne īpaši interesants un ne pārāk kvalitatīts, bet publikas uzmanību piesaistīja ne jau tas. To piesaistīja tas, ka viena no lietām ko autors garāmejot nokritizēja bija "diversity in work force". Autora prāt pieņemšanai darbā būtu jābūt meritokrātiskai nedodot plus punktus par piederību kādai no ne-balto vīriešu grupām. Ar to, protams, pietika, lai sāktos milzīgs sašutums, raksta atsaukšana, žurnāla zvērēšana pie tā, ka tiks pastiprināti strādāts pie diversitātes un līdztiesības un atlūgumu iesniegšanas jo "žurnāls nav pietiekoši strādājis pie līdztiesības jautājumiem". Mans priekšnieks šo visu nokomentēja izsakot cerību, ka "neviens no jums jau tā nedomā vai ne?" Ja es nezinātu par ko visa šī ņemšanā bija, es būtu padomājis, ka runa ir par atbalstu koncentrācijas nometnēm vai citiem noziegumiem pret cilvēci, nevis vienkārši pāris teikumi pret priekšrocību došanu konkrētām grupām. Pašu rakstu var atrast šeit, jo lai arī tas ir atsaukts, no interneta to vairs ārā nevar dabūt.