(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Jul. 7., 2020 | 03:00 pm

Nesenais indulgence posts ir samērā aktuāls, jo gandrīz katru dienu nākas lasīt par nākamo gadījumu, kur kādu cenšās izēst no savas vietas, jo konkrētais cilvēks iedrošinājās apšaubīt kādu no sociālā taisnīguma baznīcas kanoniem. Šoreiz krustugunīs nonācis Steven Pinker. Kurš gan regulāri tiek gānīts, it sevišķi savu pēdējo grāmatu sakarā kur viņš ķecerīgi izteicās, ka vispār jau pasaule kļūst lēnām labāka. Uzsākta petīcija lai viņu izmestu no Linguistic Society of America (LSA) pāris no konteksta izrautu tvītu sakarā. Kas pat ārpus konteksta nav nekas īpašs, bet laikam pietiekoši neatbalsta BLM ortodoksiju. Viņam ir paveicies ar labiem draugiem, kas nebaidās pieķerties pie šīs petīcijas un atspēkot katru no pirksta izzīstajiem pārmetumiem, bet diemžēl ne katram ir paveicies ar šādu atbalstu. Politisko datu analītiķis David Shor tika atlaists par šo tvītu, kurā runā par to, ka statististi miermīlīgi protesti palīdzējā ievēlēt demokrātus un vardarbīgi protesti palīdzēja ievēlēt konservatīvos. NYT editoram nācās atkāpties no darba, jo viņš aizstāvēja rakstu savā žurnālā kurā tika runāts, ka ja lokālā policija netiek galā ar agresīvajiem demolētājiem, tad ir jāsūtā palīgā armija. UCLA profesoram draud atlaišana, jo viņš neuzskatīja, ka tamdēļ, ka ir miris George Floyd būtu jādod īpašas priekšrocības melnādainajiem eksāmenu licējiem. Šis futbolists tika atlaists no darba tamdēļ, ka viņa sieva izteica rasistiskus komentārus internetā. Un šie ir tikai daži piemēri, ir vēl daudzi tādi paši.

Arī ķīmijas pasaule neiztiek bez skandāliem smilšu kastē. Nesen vienā no lielākajiem ķīmijas žurnāliem tika publicēts viedokļraksts par organiskās ķīmijas tagadni un nākotni, kas kritizēja vairākas lietas, kas autora prāt ir mainījušās uz slikto pusi. Raksts ne īpaši interesants un ne pārāk kvalitatīts, bet publikas uzmanību piesaistīja ne jau tas. To piesaistīja tas, ka viena no lietām ko autors garāmejot nokritizēja bija "diversity in work force". Autora prāt pieņemšanai darbā būtu jābūt meritokrātiskai nedodot plus punktus par piederību kādai no ne-balto vīriešu grupām. Ar to, protams, pietika, lai sāktos milzīgs sašutums, raksta atsaukšana, žurnāla zvērēšana pie tā, ka tiks pastiprināti strādāts pie diversitātes un līdztiesības un atlūgumu iesniegšanas jo "žurnāls nav pietiekoši strādājis pie līdztiesības jautājumiem". Mans priekšnieks šo visu nokomentēja izsakot cerību, ka "neviens no jums jau tā nedomā vai ne?" Ja es nezinātu par ko visa šī ņemšanā bija, es būtu padomājis, ka runa ir par atbalstu koncentrācijas nometnēm vai citiem noziegumiem pret cilvēci, nevis vienkārši pāris teikumi pret priekšrocību došanu konkrētām grupām. Pašu rakstu var atrast šeit, jo lai arī tas ir atsaukts, no interneta to vairs ārā nevar dabūt.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {43}

gedymin

(bez virsraksta)

from: [info]gedymin
date: Jul. 8., 2020 - 02:02 pm
Link

No konteksta var izsecināt, ka runa ir par pašreizējo situāciju, un ka viņš tāpat kā chrono ar "far left" domā piemēram, cilvēkus, kuri grib cancelēt Pinkeru.

Mēs te LV esam iestrēguši veco laiku domāšanā :) Tagad "left" pasaulē sāk nozīmēt kaut ko pavisam citu - par to jau sūdzējos pirmajā komentārā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Jul. 8., 2020 - 02:07 pm
Link

Hm nu vispār apmēram tas pats ir, kas tā paša Mao laikā ķīnā. Kultūras revolūcija, hunveibini, publiska universitāšu profesoru un tml kaunināšana, sodīšana. Protams es saprotu ka tas nenotiek tādos apmēros kā bija ķīnā Mao laik;a un ne tik brutāli bet zināma līdzība ir.

Sāksim ar to, ka ir totāli nepareiza prakse ietekmēt cilvēku ieņamamos amatus ar petīcijām. Nu elementāri - profesors neiedeva ieskaiti, kāda problēma tagad apbižotajam studentam sarīkot ātru flashmob veida petīciju un profesoru norakt? Vajag tikai labi daudz draudziņu internetā un viss notiek.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gedymin

(bez virsraksta)

from: [info]gedymin
date: Jul. 8., 2020 - 02:25 pm
Link

Es tomēr domāju, ka pie visām nepilnībām peer judgement ir pareizāks piegājiens nekā balstīties uz autoritārām iestādēm un sistēmām. Ne jau velti zinātnē ir peer review metode. Šodien mums pirmo reizi ir iespējams realizēt tik tieša veida demokrātiju tik lielos apjomos. Nav brīnums, ka daudziem tas nepatīk, bet ir jāizdala diskusija par to vai šāda pieeja ir objektīvi slikta no diskusijas par to, kāda šobrīd tajā ir nepilnības un ka cik pamatots ir katrs konkrēts gadījums.

Nepilnības rodas lielā mērā tāpēc, ka mēs esam in the teething stage - laikā, kad kontroles mehānismi nav izveidoti un atkļūdoti. Sociālie tīkli ir īpaši slikti šai ziņā.

Piemērs par studentu ir teorētisks un neatbilst nevienam no man zināmajiem gadījumiem, tāpēc neredzu jēgu par to diskutēt. Studentiem vienmēr ir bijusi iespēja ieriebt pasniedzējiem arī bez "draugu" iesaistīšanas, piemēram, caur kursa izvērtējumiem, anonīmu vēstuļu rakstīšanu pasniedzēja darba devējiem, SWATtinga utt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Jul. 8., 2020 - 02:33 pm
Link

Nu atšķirība pr tajā ka peer review zinātnē realizē eksperti. Tajā procesā nevar piedalīties ātri savācies nekompetents pūlis. Kompetence ir atslēgvārds un ja tas kādam liekas autoritāri nu tad lai liekas.

Un nē mums nevajag realizēt šādu tieša veida demokrātiju mums vajag realizēt kompetencē balstītu meritokrātiju

Iemesli vienkārši:

1) kompetences trūkuma gadījumā labākais ko tāds pasākums var dot ir nejaušība, lēmumi ``uz dullo``
2) masas ir regulējamas un ``sakacināmas`` kādam vēlamajos virzienos, sk. psiopi.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Jul. 8., 2020 - 02:41 pm
Link

Vēl papildus lieta peer review ir, ka tur galvenie izvērtēšanas kritēriji ir daudz maz objektīvi un primāri tiek izskatīts vai konkrētais darbs ir unikāls un jaunu informāciju pienesošs attiiecībā pret to, kas ir jau zināms un vai secinājumi atbilst datiem un veiktajam darbam.

Doma par interneta kontroli man vispār nepatīk. Manuprāt, tas ir jau pietiekoši un iespējams, pārāk kontrolēts.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Jul. 8., 2020 - 02:43 pm
Link

Nu jā manuskriptu un pieteikumu ekspertīze vispār ir anonimizēta viņi strādā tikai ar tekstu

Atbildēt | Iepriekšējais


chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Jul. 8., 2020 - 02:31 pm
Link

Vēlu veiksmi atrast vietu, kur es nosaucu dotos kancelētājus par "far left". Lai arī kancelētāji ir no kreisā spārna, kabināt viņiem "far" ir bezjēdzīgi, tāpat kā kabināt visam, kas ir konservatīvs klāt "far".

Atbildēt | Iepriekšējais