Kad Cibā lasu vai reālajā dzīvē klausos urbānisma vergu gaudās par 'vīīī-cik-skaistas-kokiem-lapas!' un 'jābrauc-tak-uz-laukiem-zelta-rudeni-vērot!', tad prātā nāk kursabiedra, Siguldas Walchas ņirdzieni par panisko rīgas melanholiķu tradīciju reizi gadā pārbāzt vilcienus un ceļus, lai 'vientulīgi' pastaigātos vidzemes šveici un 'mierā un klusumā' pafotografētu zeltainās lapas! Bļe, tās ir tikai lapas! Pēc viņa nostāstiem, siguldieši tos aptrakušos lapu tūristus sauc vienā vārda par LAPISTIEM. Heh, jāsmej. Rudens taču nav tikai Siguldā un nav tikai nedēļas nogalē. Rudens ir arī nokritušā kastanī un horizontam pietuvinātā saulē. Rudens ir dzestrākā gaisā, kas lēnām sauc šalli uzvilkt. Rudens var būt arī Olainē, Engurē, Ērgļos Tīnūžos. Man ir pašam savs rudens, uz Siguldu nebraukšu. Jābrauc pie jūras!