Šo ierakstu veicu faktiski ar vienu roku. Pa kreisās rokas iekšējiem 3 pirkstiem tā dabūju ar kļušku, ka šķiet, nags noies. Bet labāk pa pirkstiem, nekā pa seju.

Who's gonna teach you how to dance? Who's gonna show you how to fly? ...

Who's gonna get you from behind? Who's gonna ring your little bell?

 ..... When will you tell them that the crap doesn't last And you found a way to make your own dreams?
The crap doesn't last and you found a way to make yourself scream .....

I'm never gonna work another day in my life The gods told me to relax ......

I'm never gonna work another day in my life I'm way too busy powertripping.....

Sestdien Ventspilī redzēju tumši zaļu divdesmitceturto Volgu. Nu, bļin, skaistu! Tādu, par kādu klusībā, pie sevis biju jau sapņojis sen. Nav jau mirstamā vaina, bet gribētos tādu. Liels, mīksts, līgans autiņš. Jā, rij daudz, bet svētdienas izbraukumiem ģeldētu kā likts! Kam tev tāds mēsls?..sašutumā vaicās neticīgie. Un teikšu - kruts autiņš! Jo pis viņus zirgs un septiņi tatāri, tos S klases meršu un 7. bīmeru braucējus. Bļe, vot pagriezt divtonnīga autiņa stūri bez stūres pastiprinātāja, vot tā ir štelle, nevis pirst ādas beņķos un stūrēt automātu ar vienu roku, kamēr otras elkonis nolikts uz durvīm. Jā, aizsapņojos nedaudz par tādu tumši zaļu, spīdīgu Volgu ar hromētiem buferiem un metāla diskiem. Bet tad atjēdzos - pa kuru laiku es ar tādu brauktu? Tā nav uz darbu braucamā mašīna, bet gan nedēļas nogalēm, uz teātri braucamā. Bet es tak nedēļas nogalēs braucu ar moci vai ričuku, kaut kur skrienu, laivoju vai esmu dubļos. Tur nu Volga galīgi neder.

Kad Cibā lasu vai reālajā dzīvē klausos urbānisma vergu gaudās par 'vīīī-cik-skaistas-kokiem-lapas!' un 'jābrauc-tak-uz-laukiem-zelta-rudeni-vērot!', tad prātā nāk kursabiedra, Siguldas Walchas ņirdzieni par panisko rīgas melanholiķu tradīciju reizi gadā pārbāzt vilcienus un ceļus, lai 'vientulīgi' pastaigātos vidzemes šveici un 'mierā un klusumā' pafotografētu zeltainās lapas! Bļe, tās ir tikai lapas! Pēc viņa nostāstiem, siguldieši tos aptrakušos lapu tūristus sauc vienā vārda par LAPISTIEM. Heh, jāsmej. Rudens taču nav tikai Siguldā un nav tikai nedēļas nogalē. Rudens ir arī nokritušā kastanī un horizontam pietuvinātā saulē. Rudens ir dzestrākā gaisā, kas lēnām sauc šalli uzvilkt. Rudens var būt arī Olainē, Engurē, Ērgļos Tīnūžos. Man ir pašam savs rudens, uz Siguldu nebraukšu. Jābrauc pie jūras!

Vot esmu es tomēr kretīnisks brālis, ņēmu un aizmirsu, ka bračkam šodien vārdene. Tas ir, nevis aizmirsu vārdenes faktu, bet izkrita no galvas kopīgas vakariņas ārpus mājas ar pāris aliem pievakarē. Jau sporta keda sašņorēta un gatavs doties pirmajā šīsnedēļas piecpadsmitnieka skrējienā, kad atskan zvans... nu tad, pēc čēesnt minūtēm būšu. Bļa, ne ta skriet, ne ta neskriet. Tādos brīžos noder tas divdesmit minūšu audiotreniņš. Atkal nosrkējos pēc pilnas programmas, bet pa fikso. Tad arī var iet alu dzert.