Gads, kā jau uzmanīgākie žurnāla lasītāji būs pamanījuši, sākās Jaunzēlandē.

Jauno gadu sagaidījuši Dunedinā, Janvāri pavadījām diezgan laiski, skatoties dabā, ķerot kadrus un vairoties no dedzinošās saules. Mēneša beigās arī darbiņus atradām. Ilustrācijai gan pilnīgs be-ēe.

Februārī jau abi bijām kārtīgi pie virpas piesēdušies. Es dragāju ar lāpstu un āmuru, kundze smuki šiverējās pa kancelejas noliktavu. Vīkenos gan cītīgi apkārtni izzinājām. Ielīdām arī alā.

Ilustrācijā darbs un darba rīks.

Marts, lielākoties, arī pagāja pie tās pašas putekļainās virpas. Kāpām kalnos, lūkojām jūru un svētdienās laiskojāmies Kraistčērčas botāniskajā dārzā koncertus klausoties. Sadzīve, mašinā dzīvojot, gan nedaudz paskarba. Jāmazgājās upē.

Aprīlī gan abi atvadījāmies no saviem vergturiem un sitām pa krubuli Dienvidu salas pašu zemāko galu apgūt. Ļoti intensīvs mēnesis, apskatījām daudz ko, nobraucām ari dikti daudz, pastellējām mājupbiļetes un sajutāmies jau nedaudz Dzimtenes saukti. Taču priekšā vēl bija daudz. Mēneša sākumā saremontēju auto, Pa vidam visiem parastajiem piedzīvojumiem, laulene arī ar pasaulē augstāko gumiju izleca. Ilustrācijai lai iet bilde no pasaules malas.

Maijā atkal piesēdāmies pie virpas. Nu, pareizāk jāsaka - palīdam tai apakašā: vergojām kivi augļu plantācijās, teorētiski dzīvojām hostelī, taču turpinājām gulēt mašinā. Tādējādi ari mašīnā nogulētais laiks mērāms teju sešos mēnešos. Bijām arīdzan otrā valsts galā, 1700km tuvāk ekvatoram. Kamēr paši staigājām šortos, tikmēr jau dienvidos sāka snigt, normāls rudens. Bilde nedaudz neveiksmīga - salūzis koku rāmis.

Jūnijs, par spīti visiem NZ piedzīvojumiem un notikumiem pagāja atgriešanās gaidās un priekos. Plus tur arī Jāņi, ciemošanās un repatriācijas bardaks, tomēr atgriešanās ir mēneša vārds Jūnijā.

Jūlijs, savukārt, sevī nesa galveno mūsu laicīgās atgriešanās iemeslu - Kārļa un Alises kāzas. Es gan pa vidam vēl pamanījos moci parūcināt, krietni ar Pozitivusa gatavošanos nodarboties un abi ar dāmas arī uz festu nobraukuši bijām. Tomēr izprecināt abus jaunos bij pienākums Nr.1 un liels pagodinājums arīdzan.

Augustā darīju to, par ko biju sapņojis visu NZ laiku - braucu ar moto. Un dzēru un ballējos arīdzan, bet motocikls is de kī. Daugmales MPS'ā 4.vieta.

Septembrī ar Peliņu drusku pašeptējāmies Bārbeles apkaimē, paldies viņam par to. Taču vēlāk Gatiņš pieaicināja palīgā ar ķieģeļiem drusku pažonglēt. Forša haltūra izvērsās Vecpiebalgā. Čut ņe metrs uzbērtas grunts, 50 sarežģīti bortu metri un 115 kvadrāti astoņās dienās.

Oktobrī mans mazais brālītis apņēma sievu. Pats priecīgs, brūte priecīga un es arī starā.

Novembrī iesākās normāla vidusmēra bezģeļstva. Nu, sākās jau oktobrī.. Turpināju apmeklēt vienu, otru darba interviju, sūtīt CV un laiski šeptēties pa Teikas dārzu ar zāģi rokās. Lielākais piedzīvojums gan bjia uz baigāko akcijas piedāvājumu iegādātā Bikram jogas deviņu dienu abonementa izmantošana. Bilde gan no tīmekļa ņemta..

Par decembra laiskumu varat lasīt augstāk, nekas diži nemainījās - tās pašas dažas darba intervijas utt. Paralēli lielajai kartiņu rakstīšanai un apsveikumu sūtīšanai iestājās ari neliela profesionālās identitātes krīze - ko darīt ar sevi, kura virpa visforšākā? Bet mēnesis taču sākās tik skaisti un balti, spēlējāmies ar ekspozīcijas laikiem... un ēzelis iebrida sniegā..

Laimīgu mums visiem Jauno gadu!