Iespaidojos no sievas nesen uzietā resursa kur nekas vēl nav zaudēts. Ar lepnumu vai tomēr nodurtu degunu jāsecina, ka mans tricārs iestāsies vēl šogad. It kā jau neesmu nekāds dzimšanas dienu fans un uzskatu, ka jautrai pasēdēšanai ar sev tuviem cilvēkiem nevajag īpašu datumu kalendārā, tomēr tricāru par nenopietnu ciparu nosaukt atļauties nevaru. 18 pienāca ar bezfilmu un paģirām, 20 arī bija pamatīgs rauts un pēc tā vienīgais īpaši gaidītais cipars bija 21, kuru arī neatceros, kā nosvinēju. Taču zinu, ka pēc tam vairs uz dzimšanas dienām nekoncentrējos.