chirkainais (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} chirkainais) rakstīja,@ 2013-06-12 23:40:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Iepriekšējā ieraksta beigās minētā rītdiena pienāca lietaina. Sievai nedaudz bažas, man gan entuziasmu un mostiessparu lietus nemazināja. Galu galā - pasaules līmeņa rūpnīcas braucējs mani bija uzaicinājis uz enduro pabraukāšanās pasākumu un piedāvājis kādu no saviem močiem. Sak' man tak vairāki, vienu varu iešķiebt.
Ierodamies aprakstītajā vietā 50min braucienā no Oklendas centra (jā, nav kā pie mums - ielien savā teikas garažā, uzkurbulē pļerdaku, uzvelc ķiveri un do ručkā. pēc piec min jau esi berģos un vēl pēc min jau rij smiltis). Iebraucam piekrastes priežu mežā un skats kā dzimtajos krūmu motokrosos - auto rinda abās ceļa malās tālu no epicentra. Bet atšķirība tā, ka katram auto galā ir piekabe un moči visapkārt. Notiek Waitemata motokluba rīkotā ģimeņu braukšanas diena. Pēc formāta nedaudz atgādināja Magnēta seriālu - orgu telts mežā ar nelielu infostendu, tiek iekasēta dalības nauda, ir ātrā palīdzība uz vietas, tiek nodrošināts trases marķējums. Ņem tik un zāģē.
Ir ierīkotas trases ar bultiņām uz kokiem, maza, īsa trasīte bērniem saucas Pēwē - no Yamahas mazākā modeļa PW50. Un ir iesācēju dzeltenā trase un garā, sarkanā pieredzējušajiem tipiem. Pats jau pie ierašanās domāju - vo, tur nu es līdīšu iekšā un pa sarkano gāzēšu.
Nu, atradām Bērziņkunga auto. Pats nebija uz vietas, ar kundzi aprunājāmies un ar mazo Zoju apsveicnājāmies. Kundziņš pats pēc mirkļa dubļains no meža izbrauca... ar testēšanai iedoto jauno KTM 1190 Adventure! Es uz pauzes. Nebūs tā kā īstais aparāts trasei, kur visi lien iekšā ar divtaktu trīssmitniekiem vai wr450 utml.. Bet kaut kā neaizdomājos, ar ko runāju.
Sasveicinājāmies, jams man iesvieda zābakus, tādus pašus ceļusargus kā man, ķiveri, brilles, piedāvāto rumpja bruņu neuzvilku un jau biju gatavs dot trasē. Bet tad piesējās žurnālisti un pieaicināja zvaigzni žurnālam papozēt dažām bildēm. Es tikmēr paliku un raudzījos ap busiņu apkārt, ar ko tad man būs jābrauc, kas ir tas viņa rezerves mocis. Redzēju tikai to pašu, ar ko viņš iepriekšējā dienā bija endurokrosa trasi forsējis. Kriss bija atpakaļ, viņa biedrs ar otru moci gan no meža vēl nebija izlīdis un man tika teikts - ņem to pašu, kas tur stāv. Jā 300 xc-f!! Ar mopēdu nebiju gadu braucis. Ar divtakteri vispār - kopš 2008! Un pats viņš palika uz savas adventūres un veda mani takas rādīt.
Braucu, strādāju, elsoju un pa pusei spiedzu no sajūsmas. Divreiz gandrīz pārrāvos, jo pie moča pierast man laiks netika dots. Lieki teikt, ka meistaram pat pietuvināties nesanāca, par līdzi turēšanu nemaz nerunājot. Tikai pateicoties faktam, ka viņš pāris reizes piestāja, pagaidīja un kādu norādi deva, mes no meža kopā izbraucām. Sešu kilometru single trail trasi pēcāk atkārtoju vēlreiz. Šoreiz gan uz 300 exc, kas daudz patīkamāks drapaks un ērtāk braucams, kontrolējams un droselējams. Tagad zinu, ko vēlēties nākamajos ziemassvētkos. Otrā brauciena video var vērot šeitan. Pats braucu aiz operatora un mēģināju turēt līdzi, bet velti. Pēc brauciena gan pārlaimīgs un priecīgs kā suņa aste.
Visam pa vidu sieva cienāja ar gardām kūkām un cepumiem, jo iepriekšējā dienā tikām cienāti ar Bērziņkundzes ceptajiem enduro-cepumiem, tad nu manējā nedrīkstēja palikt parādā. Bet visā visumā, šis viennozīmīgi bija ķirsītis uz mana Jaunzēlandes saldējuma. Es pat aprakstīt nespēju, kā man noveicās Krisu Bērču dzīvē satikt, aprunāties un kas to būtu varējis iedomāties - arī kopā izbraukt.
Ilustrācijai bildes.
Ierodamies aprakstītajā vietā 50min braucienā no Oklendas centra (jā, nav kā pie mums - ielien savā teikas garažā, uzkurbulē pļerdaku, uzvelc ķiveri un do ručkā. pēc piec min jau esi berģos un vēl pēc min jau rij smiltis). Iebraucam piekrastes priežu mežā un skats kā dzimtajos krūmu motokrosos - auto rinda abās ceļa malās tālu no epicentra. Bet atšķirība tā, ka katram auto galā ir piekabe un moči visapkārt. Notiek Waitemata motokluba rīkotā ģimeņu braukšanas diena. Pēc formāta nedaudz atgādināja Magnēta seriālu - orgu telts mežā ar nelielu infostendu, tiek iekasēta dalības nauda, ir ātrā palīdzība uz vietas, tiek nodrošināts trases marķējums. Ņem tik un zāģē.
Ir ierīkotas trases ar bultiņām uz kokiem, maza, īsa trasīte bērniem saucas Pēwē - no Yamahas mazākā modeļa PW50. Un ir iesācēju dzeltenā trase un garā, sarkanā pieredzējušajiem tipiem. Pats jau pie ierašanās domāju - vo, tur nu es līdīšu iekšā un pa sarkano gāzēšu.
Nu, atradām Bērziņkunga auto. Pats nebija uz vietas, ar kundzi aprunājāmies un ar mazo Zoju apsveicnājāmies. Kundziņš pats pēc mirkļa dubļains no meža izbrauca... ar testēšanai iedoto jauno KTM 1190 Adventure! Es uz pauzes. Nebūs tā kā īstais aparāts trasei, kur visi lien iekšā ar divtaktu trīssmitniekiem vai wr450 utml.. Bet kaut kā neaizdomājos, ar ko runāju.
Sasveicinājāmies, jams man iesvieda zābakus, tādus pašus ceļusargus kā man, ķiveri, brilles, piedāvāto rumpja bruņu neuzvilku un jau biju gatavs dot trasē. Bet tad piesējās žurnālisti un pieaicināja zvaigzni žurnālam papozēt dažām bildēm. Es tikmēr paliku un raudzījos ap busiņu apkārt, ar ko tad man būs jābrauc, kas ir tas viņa rezerves mocis. Redzēju tikai to pašu, ar ko viņš iepriekšējā dienā bija endurokrosa trasi forsējis. Kriss bija atpakaļ, viņa biedrs ar otru moci gan no meža vēl nebija izlīdis un man tika teikts - ņem to pašu, kas tur stāv. Jā 300 xc-f!! Ar mopēdu nebiju gadu braucis. Ar divtakteri vispār - kopš 2008! Un pats viņš palika uz savas adventūres un veda mani takas rādīt.
Braucu, strādāju, elsoju un pa pusei spiedzu no sajūsmas. Divreiz gandrīz pārrāvos, jo pie moča pierast man laiks netika dots. Lieki teikt, ka meistaram pat pietuvināties nesanāca, par līdzi turēšanu nemaz nerunājot. Tikai pateicoties faktam, ka viņš pāris reizes piestāja, pagaidīja un kādu norādi deva, mes no meža kopā izbraucām. Sešu kilometru single trail trasi pēcāk atkārtoju vēlreiz. Šoreiz gan uz 300 exc, kas daudz patīkamāks drapaks un ērtāk braucams, kontrolējams un droselējams. Tagad zinu, ko vēlēties nākamajos ziemassvētkos. Otrā brauciena video var vērot šeitan. Pats braucu aiz operatora un mēģināju turēt līdzi, bet velti. Pēc brauciena gan pārlaimīgs un priecīgs kā suņa aste.
Visam pa vidu sieva cienāja ar gardām kūkām un cepumiem, jo iepriekšējā dienā tikām cienāti ar Bērziņkundzes ceptajiem enduro-cepumiem, tad nu manējā nedrīkstēja palikt parādā. Bet visā visumā, šis viennozīmīgi bija ķirsītis uz mana Jaunzēlandes saldējuma. Es pat aprakstīt nespēju, kā man noveicās Krisu Bērču dzīvē satikt, aprunāties un kas to būtu varējis iedomāties - arī kopā izbraukt.
Ilustrācijai bildes.
Ierashanaas
Ir rosiiba
Klubs nedriiks palikt nepamaniits
Tehnika visdazhaadaakaa kalibra
Mauc kaajaas!
Pats tikmeer fotografeejas un pozee
Bosa tehnika - 250kd dziivsvaraa.
Manaa riiciibaa nonaakushaas tehnikas vieniibas. Divas treshdaljas = tiira jauda!
Nosviidis peec brauciena, va zinies.
Beigaas veel arii kundzi izvizinaaja.
Diena uz urraa!
