par vizuālo materiālu
Saka jau, ka atkārtošana zināšanu māte. Tie, kas zemāk redzamās bildes redz atkārtoti, lai turpmāk uzskata sevi par zinošiem. Pārejiem vienkārši dodu pacienāties ar sievas sen publicētu materiālu. Jamējai gan vairāk tīk kolāžas žanrs, pie kura uzticīgākie šī žurnāla abonenti nebūs pieraduši. Par to jau iepriekš atvainojos. Taču jūsu apskatei nododu kaudzi ar visādām fotkām un cmukiem biužukiem no pagājušā.
Uzreiz, vakarējās kāzu jubilejas (jau gads riņķī, johaid!) kontekstā - laisks vakars bagažniekā. Katrs konsekventi pieturamies pie savām markām. Dzeru merlotu un domāju par bezģeļstvu melngalvjos.
Ja jau par paiku, tad rakstīju reiz tak par mūsu simpātijām pret aziātu paiku. Lūk, porcija diviem pie ķīnieša.
Tālāk lai vienkārši iet normāla izmēra čiekurs. Zem priedēm tikai ar ķirveri turpmāk!
A šitais ir no Kraistčērčas Porthila kalniem. Brauc tu vienkārši pa ceļu, kad tev pēkšņi priekšā izveļās mākonis. Izveļas un prom vākties nedomā. Nu, labi, pēc kāda laika aizvācās. Citādi - brauc kā miglā.
Teitan jau kaut kāds kāpiens atkal. Nu, alpīnā pastaiga, kroče. Un vietējā veģetācija.
Ezers starp kalniem. Vietējiem patīk, pilns ar laivām. Sabrauc visi ar saviem džipiem, salaiž laivas ūdenī un tik gāzē. Un ar mušu ķer foreli no krasta. Ezerā!
Tas pats paugurs. Akcents uz cisku iedegumu.
A pa ceļam uz to kalnu ir citāda akmeņaina vieta - Kāstlhila (forši latviskoju
Castle Hill, ne?)
I celiņi sataisīti, i zīmes saliktas. No sērijas 'bīstami! no klints var lejā novelties.'
Ceļveži vēstī, ka tā ir Jaunzēlandē pasaulslavena bolderinga meka. Bija gan kāpēji, gan tūristi vulgaris. Mēs? Nu kaut kas pa vidu.
Es mērkaķojos...
..abet sieva ampelējās.
Zīmes tur visādas salikuši.
Staigā, kamēr jāpiekrīt vien ir.
Šis esot Džeka Bleka brālis ((c) random garāmgājējs).
Klasika.
Tas nu šovakaram viss, manu mazo draudziņ. Kā būs klājies turpmāk, to lasi atkal rītvakar.