par irkli un roni
McDonalds, godīgi sakot, šeti ir uzticamākā vieta, kur pie
internātiem tikt. Lai gan esmu atpakaļ savā bāzes miestā, Blenheimā, kur arī
bibliotēka netu par velti izsniedz, tomēr makkartons tuvāk mājīgajam hostelim.
Un te arī darba laiks nav tik ierobežojošs, toties megabaiti tikai līdz 50
limitēti. Lai nu kā, turpmākās divas nedēļas plānots pavadīt šeit, tad nu
mēģināšu atgūt nokavēto un atrakstīties (drīzāk gan fotogrāfiski atrādīties)
par paveikto un piedzīvoto.
Atgriezāmies no Ziemeļu salas novembra sākumā, tieši kā uz
manu jubīli, kas iekrita piektdienā un boss bija piesolījis arī sestdienu pie
darba. Tā kā uz lielo ballēšanos iespringt pat nesanāca. Domāju, ka varbūt
iziešu ar sievu boulingu uzripināt vai kādu švītīgu dzērienu izdzert. Bet, kā jau ierasts, plāni mainījās pēdējā
brīdī un 5diena/6diena tika iedota brīvas. Tieši kā aklai vista mieža grauds!
Momentā tika bīdīti plāni un pētītas iespējas aktīvai ndnogalei. Beigu galā
tika noīrēti kajaki, ieplānots maršruts, pierunātas abas draudzīgās dāmas,
iepirkts proviants, pārbaudīts ekipējums un piektdienas rītā cēlāmies agri.
60km ar auto, garākā un kvalitatīvākā laivu instruktāža manā
mūžā un varējām smelt.
Smēlām pa reģionu, ko sauc Marlbough sounds. Sounds ne ta skaņa, ne troksnis, bet izgrauzta piekraste. Nevis vienkārši izgrauzta, bet izrobota un dziļiem kanāliem un kabatām pilna. Par tiešo un perfekto tulkojumu neesmu pārliecināts, bet es to sauktu par fjordu. Nu, skaisti vienvārdsakot. Ūdens dzirds, saule spoža, ainava daiļa.
Labākās tradīcijas ievērojot - es smeļu, sieva mani baro. Kā vienmēr, ar nolobītu greipfrūtu.. Tikai šoreiz ar sāļu piegaršu, jo tik sāļu jūras ūdeni vēl nebiju garšojis.
Smēlām un vērojām vietējo biotopu. Mežā visādi dzīvo. Šādai mājai pieeja, piem, tikai ar laivu. Dzīvo tu pilnīga džungļa vidū. Nu tā, ka necaurejama. Nevar pat paiet mežā melleni uzlasīt, atbrauc ar savu jahtu, uzkāp pa izcirstu taciņu līdz mājai un baudi vientulību. Skats pa logu absolūti nevājš.
Kā jau teicu - visādi tur uz dzīvi apmetušies.
Tūplāns. Izskatās pēc jūras kraukļa. Labojiet mani, jel!
Ieīrāmies nākamajā līcītī un tur no krūmiem izleca mans dzimšanas dienas pārsteigums, ko dāmas speciāli man bija sarunājušas. Šis eksemplārs tāds gauss bija. Pārējiem diviem gan ekšns padomā.
Dāmām pašām arī patika. Kaut ko izdevās arī nofilmēt.
Kaut kad sagribējās ēst. Piestājām vienā no retajām pludmalēm pažļembāt. Pludmales retas, jo viss krasts vai nu klinšains un putnu nofēcēts, vai džungļa noaudzis. Normālam latvietim, kas pieradis pie taisnas baltu smilšu pludmales Staldzenē, šitas ir grūti aptverams.
Smēlām tālāk, bija vēl viens ronis. Dāmām gan bij besis, bet pielauzām smelt līdz galam, lai aizvilktu līdz retajai telts vietai. Kā jau minēts - dzunglis necaurejams un telti uzsliet var tikai iepriekš ierīkotās telšu vietās/kempingos.
Nē, šie nav putekļi! Ja vakarā, gatavojot ēst, sāls būtu par īsu, tad šo varētu kasīt nost no rokas un bērt zupā. Dzīva sāls, kristalizējas uz rokām no katras šļakatas.
Iekārtojām lāgeri un no krūmiem izlīda vietējais galvenais. Tāds drošs un nekautrīgs tītars. Sak', kas pa huiņām, nākšu inspecēt.
Un inspecēt jamais bija gatavs visu - maisiņus, alus bundžu, čību. Viss ekipējums tika atzīts par labu esam un prom netika aiznests. Ja būtu sācis uzvesties slikti, būtu nonācis uz iesma. Jo
weka dikti līdzīgs parastai šnepei vien ir, drošvien arī, tikpat garšīgs.
Otrajā dienā smēlām atpakaļ vienkārsi pa taisno, neiebraucot nevienā no līčiem/kabatām, jo dāmām bij besis un baile par pretvēju. Baile netikt atpakaļ laikā. Bet pretvējš nebij nekāds, bij mugurvējš, kas dikti cītīgi asti grieza šķērsām un ar stūri lika nopietni strādāt. Sanāca pat pa vilni pasērfot! Bildē gan atkal pusdienlaika pauze.
Un pauzē kā jau pauzē, atkal vietējais galvenais klāt nāk visu inspecēt. Zeme bez lieliem sauszemes plēsējiem ļauj vietējai veģetācijai itin drošai izaugt.
Jā, labi pasmēlām. Lai arī bērnības atmiņas jubīlī allaž par pikošanos liek atcerēties un ar spožu sauli un peldamu ūdeni kopā nesaistās, tomēr godam atzīmēta dzimšanas diena!
Otrās dienas taisnā atpakaļsmēliena maršruts līdz pusdienpauzei redzams
šeitan.
Pagājušajā piektdienā no mums atvadījās un prom aizbrauca mūsu ķīniešu kolēge Šana. Bilde par piemiņu no viņas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
chirkainais) rakstīja,
