Sviesta Ciba |

chirkainais (

chirkainais) rakstīja,
@ 2009-07-01 10:11:00

Mūzika:

Billy Tallent

Ilgākas neskriešanas lielākais trūkums, manuprāt, ir sajēgas zaudēšana. Tu skrien un nesajēdz, ko dari. Pazūd saikne ar reālo, ar varēšanu. Tā arī vakar - tā nejauši, apmēram 'ups, pārskatījos' nodipināju teju divas stundas.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	chaika 2009-07-01 11:55 (saite)
	Tev ir tāds brīvais maršruts un skrien uz laiku pamatā? Es, pa saviem apļiem dragājot, nekad šitā nenomaldītos un jā, jā, man jau liekas apgrēcīgi brīžam uz darbu pa nosacītas dabas skartu vietu ar puļķiem ausīs iet, bet nu kā vēl paskriet tā var!? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chirkainais 2009-07-01 12:04 (saite)
	Ja daru kā tagad, kad netrenējos uz kādu konkrētu pasākumu, bet skrienu sava prieka pēc, tad jožu, kur acis rāda. Pilnīgs randoms, parasti kādas stundiņas garumā. Bet skriet ar mūziku labi tajās reizēs, kad skriet pietrūkst jaudas/motivācijas un tad, kad negribas sevī neko citu laist, būt vienam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: