Lasot Cibu, esmu baigais ninza. Lasu, bet nepiedraugoju. Tēloju baigo sūro čali, neies tak teikt, ka man patīk tur tā, viena vai otra ciba. No vienas uz otru, pilnīgā randomā. No komentētāja pie drauglistes, no drauglistes pie esmudraugs un voilā, jau atjēdzies cibas jaunzēlandē; džōrnijs uz visu vakaru. Dažiem rakstiem vērojams līdzīgs raksturs, citur līdzīgi polli. Kaut kāda korelācija manāma. Visi viens otru lasa. Visi kādam draugi. Vo, bet fascinē, vai varbūt izbrīna fakts, ka iespējams Cibā iebļauties vecgada rītā par brīvu dzīvokli, kas pieejams jaunā gada ballītei, un pret vieniem naktī jau salasīt pilnu mitēkli ļaužu. No vienas puses - katra decembra pēdējo dienu otrs biežākais tieciens aiz "priecīgus ziemassvētkus" ir "kur sagaidīsi jauno". It kā būtu jāzina, kur sagaidīsi. Būsi pilnīgs lūzeris, ja atbildēsi ar "nezinu" vai "ai, sēdēšu mājās". Tāpēc pats jaungada tusiņus vismaz nedēļu uz priekšu esmu mēģinājis ieplānot. Zināt, kur tad būs tas šampis jādzer un randomā jābučojas kā katru gadu. Turpretī pilsonis ar 'nezinu' sirdī, iespējams, tikai tā vien cer uz šādiem aicinātāj-postiem, lai varētu pieslēgties ballītei. Sak, 'iemetīšu aci cibā, palūkošu, kur šovakar ballēties'. Un no otras puses arī tā bikuc' izbrīna namatēvi. Bez konkrētas idejas par formātu, plānotajām sejām un alko daudzuma. Nē, nav tā, ka ļembastam jābūt tikai ar zināmiem pīpliem. Ņem līdzi sevi, savu omi, māsu un kaimiņu no piektā stāva, ka tik lādzīgu ļaužu! Bet man uz šito visu kaut kā žoklis iekārās. Laikam esmu pārāk normāls, oldskūls vai kāviņtur..

Aber es sesdienas vakarā neesmu ielās, jo rīt nevaru atļauties paģiras.