No LZA TK 15.03.2011. sēdes protokola Nr. 2/1104



LZA TK locekļi tiek iepazīstināti ar pieaicinātajām personām — LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesori Ingu Ciproviču, Zemkopības ministrijas pārstāvi Daci Ugari, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvi Daigu Nolbergu un Latviešu valodas aģentūras pārstāvi Diti Liepu.

V. Skujiņa, sākot diskusijas, informē, ka pie TK ar šo jautājumu vērsusies žurnāliste Judīte Čunka, kura gatavojusi sižetu raidījumam «Panorāma».

V. Skujiņa norāda: kā var secināt pēc Regulas (EK) Nr. 1234/2007[2], uz produktu, kurā piena sastāvdaļas daļēji vai pilnībā aizstātas ar citām sastāvdaļām, nedrīkst attiecināt nosaukumu, kas izmantots piena produkta apzīmēšanai (šajā gadījumā — nosaukumu krējums). I. Ciproviča un D. Ugare apstiprina, ka, ražojot produktu, kas šobrīd tiek saukts par skābā krējuma izstrādājumu, piena tauki tiek aizstāti ar augu taukiem, tādēļ šim produktam nepieciešams cits nosaukums (ražošanas process neatšķiras, bet atšķiras pamatsastāvdaļas).

Turpinājumā tiek diskutēts par vairākiem jautājuma aspektiem.



Sistēmiska pieeja jauno nosaukumu meklēšanā

K. Timmermanis ierosina ievērot sistēmisku pieeju: runāt par virsjēdzieniem, apakšjēdzieniem, virsterminiem un apakšterminiem. Ja attiecīgie produkti neietilpst piena produktu grupā, jāveido cita grupa ar kopnosaukumu un pakārtotajiem nosaukumiem, piem., kopnosaukums pienvietņi un attiecīgie pakārotie nosaukumi: krējvietnis, siervietnis, sviestvietnis.

E. Cauna min, ka tie ir nevis piena produktu aizstājēji, bet pavisam citi produkti. M. Baltiņš norāda, ka attiecīgie produkti mūsu uzturā visbiežāk tomēr aizstāj konkrētos piena produktus.

E. Vimba pievienojas viedoklim, ka citiem līdzīgiem «aizstājējproduktiem» arī būs nepieciešami jauni nosaukumi. D. Ugare to apstiprina, minot, ka aktuāls ir arī siers un piens (kuriem arī tiek aizstātas piena sastāvdaļas).

I. Ciproviča un R. Karnīte pauž atbalstu K. Timmermaņa izteiktajam priekšlikumam. Diskutējot par sistēmiski veidotiem nosaukumiem, D. Ugare min, ka Eiropas līmenī jau rosināts priekšlikums izmantot vārdu analogs, taču tas Eiropas Komisijā noraidīts.

E. Cauna neatbalsta viedokli, ka attiecīgie nosaukumi sistēmiski jāveido, ievērojot vienotu morfēmisko struktūru (piem., krējuma līdzinieku varētu saukt par greili, sviesta līdzinieku — par svāģi utt.), arī esošajiem piena produktiem ir morfēmiskās struktūras ziņā dažādi nosaukumi. D. Nolberga izsaka šaubas, vai ražotāji būs ar mieru pieņemt vienu jaunu atsevišķu vārdu krējuma līdzinieka nosaukšanai. K. Timmermanis pauž viedokli, ka t. s. mākslīgie vārdi savstarpēji ļoti atšķiras.



saknes vai celma izmantošana attiecīgā produkta nosaukšanaiVārda

D. Ugare atzīst, ka ir aizsargāts vārds krējums (kas lietojams tikai attiecīgajam piena produktam), Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādātājiem nav jautāts par to, vai var izmantot kādu vārda daļu (sakni vai celmu). Viens no viedokļiem, kas izskanējis līdzšinējās diskusijās Latvijā, ka vārda daļu nevajadzētu izmantot, jo tas var maldināt patērētājus (t. i., radīt pārliecību, ka tiek lietots piena produkts), piem., puskrējums tāpat radītu asociācijas ar krējumu. E. Cauna arī uzsver, ka galvenais mērķis ir nemaldināt patērētājus.

V. Skujiņa piebilst, ka arī Juridiskās TAK priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš paudis viedokli, ka jaunā nosaukuma darināšanā nevajadzētu izmantot vārdu krējums vai tā daļu.

Spriežot par jauna nosaukuma radīšanu un jauna salikteņa vai atvasinājuma darināšanā neizmantojot esošā vārda daļu, M. Baltiņš aicina nepārcensties, atgādinot, ka valoda tomēr ir katras dalībvalsts jautājums.



Citvalodu nosaukumi šāda veida produktu apzīmēšanai

I. Ciproviča atzīst, ka skābais krējums un tam līdzīgs produkts tiek ražots tikai dažās dalībvalstīs, tāpēc citās valodās šādus nosaukumus meklēt veltīgi.

Diskusijās tiek aktualizēts jautājums, ka citās valodās ir papildu problēmas un atbilsmju neskaidrības (piem., angļucream, kas ir gan ‘krējums’, gan ‘krēms’).



Izņēmumi

D. Ugare min, ka ir daži īpaši apstiprināti izņēmumi (sk. arī Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otro daļu), ka vārdu piens var attiecināt arī uz produktiem, kuru gadījumā nevar runāt par piena sastāvdaļām, piem., sojas piens, kokospiens); zināms arī putna piens, kas nepavisam nav piens. M. Baltiņš min, ka veikalā sojas piens tomēr atrodas pie piena produktiem. R. Karnīte pauž viedokli, ka arī tas var būt maldinoši.





lietojumsun Vārdu

E. Cauna atzīst, ka pārsteidzoši ir tas, kāpēc sākotnēji produkts, kas līdzinās krējumam, nosaukts, izmantojot vārduizstrādājums. Tradicionāli ierasts, ka izstrādājumi ir no attiecīgā materiāla/vielas (piem., metāla izstrādājumi, miltu izstrādājumi). I. Ciproviča apstiprina, ka parasti vārdu izstrādājums pārtikas nozarē izmanto tad, ja attiecīgais produkts ir tikai daļa no cita produkta, piem., biezpiena izstrādājumi — biezpiena sieriņi, biezpiena pankūkas.

D. Ugare min, ka tiesību aktos tiek šķirti termini gaļas produkti un gaļas izstrādājumi (a. preparation; kad tiek pievienotas dažādas vielas). M. Baltiņš norāda, ka attiecīgajā gadījumā nosaukumi tiek lietoti pretēji tam, kā ierasts, pēdējie varētu būt pagatavojumi.



Aptaujas par attiecīgā produkta nosaukuma («krējuma izstrādājums») aizstājēju

D. Liepa informē, ka aptauja sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Latviešu valodas aģentūrā organizēta tāpēc, ka bija vērojama ļoti liela sabiedrības un preses interese. Aptaujas rezultāti nebūtu jāuzskata par obligāti vērā ņemamiem, izraugoties un vienojoties par jauno nosaukumu. D. Liepa arī atzīst, ka aptauja, ņemot vērā atvēlamos finanšu līdzekļus, bijusi paredzēta godīgiem cilvēkiem (negodīgu balsotāju rīcība paliek viņu ziņā).

E. Cauna min, ka par balsotāju negodīgumu liek domāt tas, ka piedāvātais vārds greilis par «līderi» kļuvis pēkšņi (tas panākts, iespējams, izmantojot «ķēžu» vēstules). Vēlāk komentāri par vārdu greilis portālos bija ļoti naidīgi. E. Cauna atzīst, ka tā ir bijusi lielākā terminoloģiskā aptauja (piedalījušies vairāk nekā 3000 balsotāju). Sabiedrības viedoklis terminoloģiskos jautājumos ir jāizzina (jo vajadzīgi vārdi, ko sabiedrība pieņems), un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir aptauju organizēšana.

V. Skujiņa piebilst: jāatceras, ka terminu meklēšana šobrīd notiek bez finansējuma.

Turpinājumā V. Skujiņa vērš sēdes dalībnieku uzmanību uz Terminoloģijas komisijā visvairāk atbalstītajiem priekšlikumiem (pakreja, taupkrējums, augkrējums u. c., sk. darba kārtības 3. pielikumu), kā arī uz iespējamiem hibrīddarinājumiem (kreimols, kreimarīns; M. Baltiņš apšauba piedāvāto darinājuma kreimols etimoloģisko skaidrojumu). V. Skujiņa min iemeslus, kāpēc daudzi no piedāvātajiem nosaukumiem Terminoloģijas komisijā uzreiz svītroti kā neatbilstoši (īpašības vārdi, vārdi pamazinājuma formā, citā nozīmē lietoti vārdi, vārddarinājumi pēc aizgūta modeļa vai citādi normām neatbilstoši darinājumi, neskaidras semantikas darinājumi, iniciāļu un vārda apvienojums).

M. Dunska informē, ka arī Skonto radio veic aptauju (vajadzētu painteresēties par tās rezultātiem).



Diskusiju noslēgumā sēdes dalībnieki vienojas, ka, izraugoties jauno nosaukumu, aktīvi jāiesaistās arī ražotājiem un ar tiem saistītām personām. Un to iecerēts īstenot ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības starpniecību.



Sēde beidzas plkst. 15.45