organizācijas/dažādu sadzīvisku sīkumu/publikas ziņā labadaba noteikti atjaunoja manu ticību latvijas festivāliem.

cita lieta, ka nevienu grupu es nebiju spējīga noklausīties ilgāk par desmit minūtēm [un es ļoti centos]. tā noteikti nebija grupu vaina. ļoti sen nebija bijis tā, ka negribas vispār neko.

vēl man ir aizdoma, ka tapu sazāļota. pa visu dienu izdzēru četrus ultravieglos alus ["izdzēru" ir stipri teikts, jo visu laiku kāds no tiem padzērās vai apgāza tos], bet tad kādu labu laiku pēc tam pēkšņi sajutos vispiedzērušākais cilvēks pasaulē. vai arī alkohols zina, ka nemīlu viņu, un tādējādi man atriebjas.

toties pienākums pret sabiedrību ir izpildīts, un nu var mierīgi neiet izklaidēties vēl kādu pusgadu.