kopš personīgais IIN ir pieaudzis par 11%, ir strauji sarukusi labiem darbiem [ak, vai, cik patētiski] novirzītā naudplūsma. ķipa, es tāpat pasviežu tiem tur nesliktu gabalu, lai sadala un padalās, un netraumē mani ar to. galīgi garām; bet interesanti vērot, kā šāda te "mēru pieņemšana valstiskā līmenī" nokauj personīgo iniciatīvu. es gan šos smadzeņu parazītus centīšos izskaust;
un strauji pieaugusi vēlme atkal kaut ko pamācīties uz "godīgo nodokļu maksātāju" rēķina [kaut kā tā nauda taču ir jātērē sev par labu].

vispār baigā rēka, kā visi šie "godīgie nodokļu maksātāji" sāk brēkt [un viņi to parasti dara], kad sociālās iemaksas, piemēram, top arī izlietotas sociāliem mērķiem [piemēram, kad cilvēks pārstāj deldēt ofisa krēslu un padzīvo uz bezģeļņika pabalsta]. vai tiešām sociemaksas vajadzētu pārvērst santīmos, pārkausēt un izliet "godīgiem maksātājiem" pieminekli par mūža ieguldījumu?!