ir, protams, jauki un brīžiem interesanti, bet brīžiem tai pat laikā apnicīgi, ka jebkurai interesei pret jebko kā līdzteka vai prime mover nāk klāt seksuālā interese, un es ar lielu nepacietību gaidu astoņdesmit gadus un dzīvi pēc tam, kad hormonālā sistēma laikam tomēr dezorganizēsies un par pasauli beidzot varēs sākt interesēties nepastarpināti.

tikmēr gribu būt piksijs, sēdēt kokā un sauļoties, nevis - uzmini nu - rakstīt atskaites, jau atkal. esmu jau iemācījusies nenokurināt spravkas mirklī pēc to saņemšanas, ko vēl jūs no manis gribat.