es, protams, zinu precīzi visu par to, kā un kāpēc es audzināšu savus topošos bērnus.

sāksim ar to, ka viens man būs pašdzemdēts, otrs - adoptēts [jo dzemdēt vairāk par vienu ir neekoloģiski, turklāt adoptēt bērnu ir katra godīgā katoļa pienākums].
es, protams, viņus potēšu, taču, visticamāk, ne pirmajā dzīves gadā/pusgadā un ne pret visādiem rota vīrusiem, un arī ne pret gripām. ne tāpēc, ka ticētu sazvērestības teorijām, bet nu nebūsim mīkstie, jā?
pērt es viņus nepēršu. būs jāizdomā kāda noderīga sodu sistēma. piemēram, likt nopļaut kaimiņam mauriņu, salasīt visas alus pudeles vietējā mežā, utt.
vispār viņi visu laiku būs nodarbināti. nekāda teļuka. bērni ir jāizdzenā!
viņi man no bērna kājas runās desmit valodās un peldēs pāri baltijas jūrai.
ies viņi tikai un vienīgi privātskolā. ja es pati par kaut ko maksāju, man ir lielākas iespējas un tiesības iejaukties procesā un kontrolēt to, turklāt man ir vārga cerība, ka privātskolotāji top labāk atalgoti un ir vairāk motivēti pievērsties saviem tiešajiem pienākumiem.
bet tā baigi-baigi es viņus neaudzināšu. nu, izņemot "smēķēšana kaitē jūsu veselībai" un "no attiecību oficiālās reģistrācijas visvairāk cieš tie, kuri tās reģistrē, tāpēc neprecieties".
tā, sajuka doma.