ja uz "avataru" es gāju ar avataru, tad uz bērtona "alisi brīnumzemē" es, protams, iešu ar alisi. vispār šo principu varētu ievērot konsekventi un vienkarši neskatīties filmas, ja nav piemērota kompānijas kandidāta.

ar darba filmām arī ir jokaini. vecums nenāk viens, un konstatēju, ka nu ir pagrūti tulkot filmas, kurās tiek darīts pāri bērniem [jā, the ring tipa filmas tai skaitā]. rokas pēc tam uzreiz stiepjas "palīdzēsim latvijas bērniem" virzienā. sauciet mani par pārjūtīgu mātīti. jā, un uz mātītēm, kuras publiski auro uz savām atvasēm, es arī auroju. cik tomēr forši būt neaudzinātai.