mūžīgās vecmeitas piezīmes
man, starp citu, ļoti nepatīk strīdēties, un es visiem spēkiem cenšos no tā izvairīties. ja, piemēram, vīrieši atnāk un paziņo, ka viņi taisa ēst labāk par sievietēm, es atplaukstu smaidā un iesaucos: mīlīši! sen jau bija laiks!
jo katru reizi, kad kāds paziņo, ka viņš kaut ko dara labāk par mani, tas dod man svētākās tiesības uzlikt kājas uz galda un ņifiga nedarīt all day long, mūžīgi mūžos. ar nepacietību gaidu, kad vīrieši izziņos savu pārākumu visās citās dzīves sfērās.

taču ir viena caucaurēm vīrišķa īpašība, kas padara mani niknu kā terminators. ilustrācijai: vīrieši, kas sīku sadzīvisku depresiju rezultātā ar plašu žestu atgriež gāzi un paķer sev līdzi arī sievu, bērnus un kaķi. tutanhamoni atradušies. pat nezinu, kā to nosaukt, tāds neticams bezizmēra vājuma+bezizmēra lielummānijas apvienojums. ja man būtu slikta starpdzimumu attiecību pieredze, kļūtu par vīriešnīdēju kaut vai tāpēc vien.