Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2010-01-04 17:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kāpēc cilvēki nelūdz palīdzību?
lai vēlāk varētu kādu vainot visās pasaules bēdās?
kā toreiz, kad tepat cibā, kad "īpaši talantīgais mākslinieks" [vai kā tur īsti bija] vāca sev ziedojumus, no visām pusēm līda bariem, bariem vien ar žēliem stāstiņiem, ka viņi cieta vairāk, ka viņi cieta daudzpusīgāk un ka tomēr lepni [ha, ha] to noklusēja.

viena lieta ir, kad t.s. nebūšanas īpaši netraucē. vainavvienalga. ir tik daudz cita ko darīt.

bet kur ir prikols mocīties, salt sniegā un nosalt, un tad pārmest apkārtējai pasaulei cietsirdību, kad vienīgais, ko sliktākajā gadījumā varētu pārmest, būtu nevērība?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]raracom
2010-01-04 21:15 (saite)
Reizēm to pat nevar nodefinēt.
Tā var būt iegūta vai ieaudzināta īpašība, kuru var radīt un attīstīt ģimene vai apstākļi, ar kādiem cilvēks saskaras.
Piemēram, ir taču dzirdēts, ka senāk tika teikts - viszemāk cilvēks nolaižas, ja jālūdz kādam citam palīdzība. Un tāpēc ieaudzināja šo attieksmi: pat, ja ir ļoti grūti, neej uzreiz un neprasi, bet pārdomā šo rīcību. Labāk ar augstu paceltu galvu, kaut vai ar pēdējiem spēkiem. Bet tā bija tāda dzīves uztvere un sabiedrība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-01-04 21:32 (saite)
tiesa.
šausmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?