Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2009-12-21 13:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Las Ventanas - Noches de San Francisco

trīs nesaistīti stāstiņi par ziedošanu:

1)jau kuro reizi, kad esmu iemetusi naudu bezpersoniskajā zupas virtuves kastē, dažas sekundes pēc tam sastopos ar ļotipersonisko tanti, kura aicina mani ziedot tai pašai virtuvei, un, kad es kārtējo reizi viņai atsaku, viņas acīs man par prieku nozibsnī kaut kas par bezjūtīgām maitām [bezjūtīga es, protams, esmu, bet ne jau par to ir šis stāsts].

2)uz invalīdu un citiem līdzīgiem tirdziņiem savukārt neeju, jo negribu pirkt to, ko negribu [un negribu es lielāko daļu mantu pasaulē]. labi tomēr, ka ir iespēja ziedot viņiem, nesaņemot pretī kārtējo tamborēto sedziņu.

3)http://klab.lv/users/soikins/29681.html



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2009-12-21 14:57 (saite)
Pie tam šis, cik zinu, nebūt nav izņēmums, nav vienīgais gadījums, kad tiek vāktas nebūt ne mazas summas lietām, kuru lietderība ir ļoti pat apšaubāma (insaiderinfo no radu-mediķu mutēm). Protams, vecāki savam bērnam vēl to labāko, un arī ziedotāji grib to labāko. Bet, pat ja tas izklausās ciniski, tai naudiņai varētu atrast arī labāku pielietojumu. Jo naudiņas ir tik, cik ir. Un, ja daļu tās izlieto vieniem mērķiem, tad citiem pietrūks.

Reizēm rodas iespaids, ka arī šajā jomā visvairāk dabū tie, kas skaļāk bļauj, nevis tie, kuriem tiešām vairāk vajag...

Un par to soikina minēto ziedot.lv administratores attieksmi, tas vispār ir atsevišķas tēmas vērts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?