un šitas viss "pasaulē pietrūkst mīlestības". it kā tāpat jau nebūtu pārpārēm - vismaz tādas, latino ziepju un ты меня уважаешь? garā.
pasaulē pietrūkst vienaldzības. kad nesākas vētra ūdens glāzē, domājot par to, cik kaimiņam govis laidarā un vai kaimiņš iet/neiet praidā. kad nebūtiskais netiek uztverts kā pliķis. kad katra sadzīviska detaļa netiek uztverta kā demonstrācija [taisa mājās ēst - tātad pielien piegulētājam. labi, ka vēl zobus ļauj tīrīt bez всякой задней мысли!]
un sapratne. vai tiešām "saprast" nozīmē krist ap kaklu, notašķot apkārtni ar piedošanas asarām indiešu melodrāmu garā?
lūdzu, atgrieziet/forvardējiet mani laikā, kad "emocionalitāte" un "jūtīgums" nebija/nebūs tikumi.