visu sapratu, es vienkārši nepareizi fokusēju uzmanību.
ja tā nebūtu latvija, ja tā būtu, teiksim, nigērija*, uz kuru es pārceltos, es nerakstītu par delfu komentētājiem un vietējā kolorīta kolorītākajām izpausmēm, bet gan jūsmotu par riteņbraucējiem un zirgiem uz atlantijas ielas, par to, cik viss ir lēti [no gramatnīcām pēdējā laikā stiepju maisus un zāģēju m., lai uznaglo vēl vienu grāmatplauktu] un visādiem nenosakāmi lieliskiem sīkumiem, par ko rakstīt roka neceļas, jo Viss taču ir Slikti.
jābūt svešai. bet es taču arī esmu svešā.
jāpaliek svešai.

*pēdējā laikā puslīdz pilnā nopietnībā gūgloju work in nigeria. darbs parastais, nevis kaut kāds sociālais starp citiem eiropiešiem šortos līdz ceļiem. mani arvien vairāk saista āfrika [bubuļiem neticas, bet interese rodas], un nigērija šķiet melnās āfrikas kompromisvalsts - vietējās padsmit ciltis viena otru pārlieku neslaktē, ekonomika balansē mazliet virs āfrikas vidējā, klimats nav traumējošs, un es taču reiz tulkoju vienu lielisku pusnigērijas filmu.