šodien man kompāniju sastādīja kāds kaukāzieša un laikas krustojums, kam viena acs bija brūna, bet otra - zila. un tā mēs gājām un gājām, un es izdomāju, ka [jo es šogad biju ļoti kruta un iemācījos pasūtīt ko vajag un labi tālu, un bez jebkādiem pašpārmetumiem] varētu izdarīt izņēmumu un atļaut viņam izmitināties mūsmājās, ja nu tik ļoti vajag. taču netālu no vesco viņš pārdomāja un devās citās gaitās.

tas ir briesmīgi, cik ātri es reģenerējos un kļūstu bezkaunīgi žirgta, it kā nebūtu visu nedēļu staipījusi ķieģeļus [pieņemsim].

noskatījos i am legend - divos piegājienos, jo kaut kur tuvāk vidum palika bail - un sapratu, ka vienīgais attīstības projekts, ko šobrīd vēlos realizēt savas dzīves kvalitātes uzlabošanai, būtu šaušanas apmācība. bet tas nav uz šausmas nots, tas ir uz priecīgas.