mas, šmas
nē, jūtu, ka jāieraksta arī man par "raudāšanu un zobu griešanu", lai var dzīvot tālāk.

man katastrofāli nepatika "trekno gadu" [haha] latvija, par ko esmu/biju izņirgta ne vienu reizi vien [imagināro huiņu ražošana собственно ražošanas vietā; snauduļošana birojā starp citiem snauduļotājiem kā katra sapņu karjera; apkāršanās ar kredītiem kā "es neesmu lūzeris" pazīme utt], un cik tad var, un es priecājos, ka viss notiek tā, kā tas notiek.

m. šorīt iesaucās: "bet es gribētu iet dzīvot mežā pēc paša izvēles, nevis tāpēc, ka esmu spiests!" "vai tu tiešām gribi teikt, ka visu līdzšinējo savas dzīvības nodrošināšanai tu darīji pēc paša izvēles, nevis tāpēc, ka biji spiests? kāda ir atšķirība?" [manī ir neizsmeļami sprieduļošanas un moralizēšanas resursi, jā]

senos laikos trenējos [un ik pa brīdim patrenējos vēl] pārvietoties pa pilsētu ar acīm ciet [ja nu gadījumā kļūstu akla? turklāt kas par sajūtām!], esmu paranoiska un man patīk spēlēties ar worst case scenario. plāns bē, plāns žē. izstrādāt un nolikt glabāšanai. viss. turpmāko psihisko enerģiju pielietošu, lai izlemtu, ko darīt ar šo: http://www.dejasdiena.lv/