esmu atkarīga no zaļās tējas kofeīniem-teīniem baisāk kā jūs no saviem opiātiem. noturējos diennakti, sliktāko diennakti jaunākajā vēsturē. tikko kā tiku pie devas un beidzot jūtos pieslēgusies eksistencei un spējai veidot pabeigtus teikumus.

ir viedoklis, ka "es nemēsloju, attiecīgi arī citu mēslus nevācu", viedoklis saprotams un respektējams. es tā nevaru tikai tāpēc, ka sanāk identificēties. cilvēkiem identificēties patīk un padodas - ar latviešu strēlniekiem, ar kuršu vikingiem, ar okupantu cūkām un nezin ko vēl. es identificējos ar iezemieti trulo un vidējo, un mēslojošo, un labrpāt uzņemos kolektīvo atbildību. gan jau kaut kur kaut kā kaut ko arī es. ja ne mežā, tad citur.

tas, ka cilvēku izdzen ārā un nostrādina, ir kruta.
tas, ka par to nemaksā, arī ir kruta - man patīk tie brīži, kad laiks nav nauda. ieguvums ir savādāks.
bet, runājot par ilglaicīgu rezultātu, šādi*, protams, būtu iedarbīgāk. tikai kam lai raksta zajavu?

*http://klab.lv/users/polkovnik/747456.html