līdzsvarosim pēdējo dienu nepiedenīgo pozitīvismu.

no valmieras atvedām jauku suvenīru - zarazu, ar kuras eksistenci neesmu līdz šim saskārusies nedz personīgajā pieredzē, nedz kādā no tulkotajām hausa divarpus sezonām. pirmais par upuri krita m., kuram es vakar visu dienu pienesu tējas, kutināju un teicu, ka esmu gatava to darīt līdz mūža galam. šodien ir mana kārta saņemt tējas utt., pie viena mēģinu uzstādīt sev diagnozi, hausa slavenās tāfelītes vietā izmantojot gūgli un sūtot leikocītiem pozitīvu mesidžu: sarauj, sarauj.

kā es šodien strādāšu, ir interesants jautājums.
kā es šovakar iešu dejot - vēl interesantāks. nebūtu aizņemta ar leikocītu uzmundrināšanu, būtu šaušalīgi dusmīga.