interesanti, ka darbs lielās devās iedarbojas tāpat kā visādi depresanti [alkohols, piemēram], pilnībā izdzēšot to personības daļu, kas atbild par kaut kādām kautrībām, kompleksiem, nevarēšanām etc. [varbūt aiz noguruma? nav spēka pat kompleksot]

vēsā mierā pateikt sejā savas dziļi patiesās domas vai izģērbties pie kāda svarīga pieminekļa.

bet nu ir palikušas tikai divas lappuses plus rediģēšana, tāpēc jāsāk meklēt veidi, kā pieslēgties dzīvei parastai. pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk. vot, kā jūs pārslēdzaties, nopietni? katapultējaties ārā no stāvokļiem, kad sāp mati, niez zobi, paši no sevis atspārdās cilvēki apkārt?

še dziesmiņa, kas vajā mani visu dienu un vajās vēl ilgi ^^
http://www.youtube.com/watch?v=cCQKTW4L-dQ