Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2009-03-12 19:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:darbs

interesanti, ka darbs lielās devās iedarbojas tāpat kā visādi depresanti [alkohols, piemēram], pilnībā izdzēšot to personības daļu, kas atbild par kaut kādām kautrībām, kompleksiem, nevarēšanām etc. [varbūt aiz noguruma? nav spēka pat kompleksot]

vēsā mierā pateikt sejā savas dziļi patiesās domas vai izģērbties pie kāda svarīga pieminekļa.

bet nu ir palikušas tikai divas lappuses plus rediģēšana, tāpēc jāsāk meklēt veidi, kā pieslēgties dzīvei parastai. pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk. vot, kā jūs pārslēdzaties, nopietni? katapultējaties ārā no stāvokļiem, kad sāp mati, niez zobi, paši no sevis atspārdās cilvēki apkārt?

še dziesmiņa, kas vajā mani visu dienu un vajās vēl ilgi ^^
http://www.youtube.com/watch?v=cCQKTW4L-dQ



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]bagdarama
2009-03-12 21:36 (saite)
Dziesmiņa iespārda tā, ka jau pēc pāris sekundēm var apšaut visus apkārtejos.

Par tiem izejas stāvokļiem - man laikam ir tāds neforšais gadījums gadījies, kad mēnešiem varu močit, bet tad pienāk kaut kādas nedēļas, kad kā čukčukbānis velkos darbam nopakaļus.

Pēc sprintiem - gulēt. Dzert tēju un gulēt. Iet ārā. Daudz daudz ārā.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?