medicīna indijā ir tēma, kuru es nesaprotu vispār (ierakstu šeit, lai neaizmirstu cilvēkam uzdot 100 kārtējos jautājumus).
jo no vienas puses, būt par ārstu ir pačotna. lielas algas, statuss un tā. izdot meitu pie ārsta ir zašibisj cik kruta! no otras puses, es nesaprotu, kurš pie tiem ārstiem vispār iet, ja visi tāpat ārstējas ar kurkumu, lūgšanām un kamieļa kauliem ap sāpošām vietām. nē, deju indietis man vēl vasarā izstāstīja stāstu, kā viņš reiz saslima tik smagi, ka Gandrīz tika nogādāts pie ārsta džaipurā. bet tad noskaidrojās, ka bomzis, kas viņam pirms dažām dienām lūdza piepīpēt un nedabūja prasīto (deju indietis nepīpē), patiesībā bija ļaunais gars, attiecīgi, turpmākā ārstēšana noritēja pavisam citādi. īstenībā stāsts, protams, bija desmitreiz garāks un pilns ar aizraujošām detaļām, saīsinu lasītāju ērtību labā.