uzstājos tātad vakar rtu divali (kopā ar pāris citām cibiņām, kas nodejoja brīnišķi). nedaudz raizējos par puvušiem tomātiem, jo visai daudz dejoja arī indietis, kurš tā arī netapa par mūsu skolotāju un kurš attiecīgi varētu sarunāt druganus mūs izsvilpt, bet nevajag par cilvēkiem domāt latviski - tomāti mūsu virzienā nelidoja, toties ovācijas nerimās no sākuma līdz beigām, mulsinoši. pēc pasākuma ahujā konstatēju, ka ir cilvēki, kas vēlas taisīt ar mani selfijus, un muku no viņiem pārparkot mašīnu.

runas neviens pat necentās izlikties, ka klausās; divi gab indiešu spēlēja uz klavierēm un ģitāras bolivudas popūriju un arī titāniku, jo aiz ko ne, bet konkurējošā indieša trupa tēloja, ka spēlē sitamos, vicinot pa gaisu no kartona izgrieztus riņķus.