es gribu iemācīties reāli kruta peldēt, lai varētu piekopt purva daivingu!

bet vispār šī vasara paiet zem traumu zīmes - ar visām traumētajām kājām un galvām izbesījos par piespiedu mazkustību un visu treniņu uzsvaru liku uz rokām un muguru, kas rezultējās tajā, ka kādu nedēļu bija ļoti grūti atrast pozu, kurā nenāktos mosties ik pēc pusstundas, jo atkal esi uzgūlies uz kādas īpaši sāpīgas vietas bļe! galvenais, ka nav nedz laika, nedz intereses to visu baigi rehabilitēt, jo gan jau pats sadzīs kaut kā (dzīst jau dzīst, tikai lēēēnāāām). vai, teiksim, izdomā, ka šodien gan es to kāju saudzēšu, bet dienas beigās atkal - 10 000 noieti soļi telefonā, un tas viss neskaitot dejas, šmejas un citas aktivitātes. šis ir čīkstēšanas posts, ja kas!