Tas tiesa, ka rietumi ir aizmirsuši par ģimeni un par to ir vērts padomāt. Bet individuālisms kā tāds ir rietumu spēks – tas vairo atklājumus, zinātni, inovācijas utt. Pateicoties šim rietumu individuālismam, ir attīstījusies medicīna, tāpēc Indijā arī var būt miljards cilvēku, jo nenomirst jau bērnībā.

Manā izlaidumā balvu par labāko sniegumu piešķīra indietei. Es ar viņu nedaudz tusējos, un viņa par savu ģimeni Indijā runāja tikai ar šausmām – ka drīzāk nositīs viņu, nekā viņai ļaus pašai izvēlēties, kā dzīvot. Tā nu viņa atpakaļ neaizbrauca, bet atrada darbu zinātnē turpat rietumos.

Un tā arī ir realitāte – ja mēs te runājam par cibas gaudekļiem, tad Indijā vienkārši nosit tos, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ neiekļaujas ģimenes “godā” (apprecēs kādu, ko ģimene nepieņem, strādās profesijā, kas ģimenei šķiet apkaunojoša utt.). Un trakākais ir tas, ka tas pat notiek indiešu imigrantu ģimenēs tepat rietumos.

Tā ka 100 x labāk būt rietumu individuālistam (ar to nenoliedzot, ka arī ģimene vai reliģija ir vērtības, kuras nedrīkstam pazaudēt), nekā pieredzēt indiešu ģimenes uzspiesto kolektīvismu.