kātojot pie bankomāta, atklāju, kāpēc sievietes mēdz atpalikt no vīriesiem un what not.

kātoju visnotaļ spraigā solī, cenšoties visus apdzīt, bet īpaši necenšoties, jo zinu, ka tāpat eju par visiem ātrāk, jo īpaši par šo resno onkulīti ar aizdusu, muahahā, bet tad gāju garām fotobūcenim un sastingu, ieraugot spogulī savu ģīmi, ko taču nebija nācies aplūkot kādas veselas 30 min! es pat nezinu, kāda tur bija motivācija, pārbaudīt neeksistējošu skropstu tušu vai vnk pasajūsmināties par savu neatvairāmo šarmu, bet nu fakts ir tāds, ka pa to laiku līdz bankomātam bija nonācis ne tikai onkulītis, bet arī vēl pāris random personāži un dabūju stāvēt rindā.

toties vakar piedzīvoju visai komisku brīdi, kad n. pucēja mani koncertam un mēģināja ievērt man ausīs auskarus. manas ausis ir nesacaraumotas kā bārbijas kājstarpe un bija labi apskatāmas kādas pāris mēnešus pirms tam, bet nu

karoče, mazāk automātisma, mazāk pašcentrisma