šorīt ik pa brīdim refrešoju veizu un smējos arvien skaļāk. nu, neko, kad pienāks laiks doties ceļā, ieslēgšu ierasto mantru: es vnk trenējos braucienam uz indiju.

laikam nevajadzēja tik ļoti priecāties par sakārtotu satiksmi rīgā - lūk, kas notiek, ja noslēdz pāris svarīgākās maģistrāles. ar nepacietību gaidu, kad arī pie mums parādīsies cilvēki, kas piepelnās ar tirdzniecību sastrēgumos, piedāvājot sabiedriskā un privātā tranporta kolapsa upuriem dažnedažādus labumus. kijevā, btw, piedāvāja visoriģinālāko preci - lielas, košas spēļu ļotenes, tādas pusmetru platas. diemžēl par mazu, lai aizlidotu no sastrēguma