krimuldas baznīca (kas ir vienīgā baznīca latvijā, kas stāv vaļā gan dienu, gan nakti visu cauru gadu) un tās tējas namiņš ir vienas no manām visvis vietām*, ļoti latviskas un luteriskas vietas šo vārdu labākajās nozīmēs. nobēdājos, uzzinot, ka pirms gada tika vākti ziedojumi namiņa restaurācijai, bet es nenieka neziedoju.

https://tautaruna.nra.lv/palidzi/233276-palidzi-krimuldas-baznicas-draudze-cer-atjaunot-celinieku-naminu/

bet varbūt var noziedot tagad un tāpat? parasti nepatīk rakstīt par to, kā ziedoju, jo esmu slikts cilvēks un šī nepatika nāk no tumšākajām lepnībās dzīlēm ---> like, lasu, kā citi raksta, kā kaut ko kaut kam ziedo un, un tik ņirdzu: ahahā, stūlbie lohi, man gan pietiek savaldības par to paklusēt; bet hei, šis ir ieraksts par to, kā es feiloju ziedot, tātad var

*ļ. priecājos, ka gads sākās tieši ar tējas krūzi namiņā. lai gan patiesībā gads sākās sešos no rīta uz naglu paklāja, jo pamodos kaitinoši mudra un žiperīga pēc 4 h miega, bet negribēju celties un velties, lai nemodinātu m.

***

irāņu utml kinematogrāfa patērēšana neveselīgos daudzumos ir novedusi pie tā, ka ļ. gribas patvari un tepiķi (tepiķus, daudz). bet vrb atmodās nacionālās saknes? btw, vai esat pamanījuši, cik kruti tepiķi ir ikejā? gan īsteni padomoju vecmāmiņas garā, gan turciskāki, gan visvisādi. vēlos janvārī 90 proc atlaidi, jo krupis neļauj pirkt ne-nepieciešamās lietas.