shanee (alien), 1989, pakistāna

uz zemes ierodas aliens, kas pieņem kādas pakistāņu meitenes pazudušā līgavaiņa apveidu. viņš ir spiests viņu precēt, bet ar kāzām viss tikai sākas. aliens mētā ar acīm lāzerus un teleportējas (pirmā ever pakistāņu filma ar specefektiem!), cīnās ar vietējo warlordu, krokodīliem, skeletu alā un ko tik vēl ne. jaunā sieva kārtējās pakaļdzīšanās laikā pamanās dzemdēt (viņa bija stāvoklī? ā) un sāk apjaust, ka viņas vīrs nav cilvēks. ciemnieki ir sašutuši - kā tad tā? nav pat zināms, kādu ticību piekopj aliens. nomierinieties, saka aliens, allahs savu viedo mācību ir sūtījis visām pasaulēm. tad viņš papleš kreklu un uz viņa spalvainajām krūtīm parādās un pāri visai telpai aizpeld uzraksts "nav dieva, izņemot allahu, un muhameds ir viņa pravietis". moš vnk pietiks ar plakātu.



spēcīgu transformāciju piedzīvo sievietes tēls. pirms kāzām viņa staigā, ē, tautas tērpā un slīcinās akā, kamēr alienam nepielec, ka viņa ir jāprec. pēc kāzām staigā biksēs, mētā pa gaisu večus, dragā ar moci. man ir jāpadomā par šo metaforu.

also, ļoti gribu saundtreku.
also2, izrādās, pakistānas kinoindustriju dēvē par lolivudu.
also3, lai filma būtu nopietnāka, režisors esot uzsvēris, ka uztaisījis to bez nevienas dziesmas un dejas. neviena šajā gadījumā nozīmē viena.

bet nu gan kādam laikam pietiek.